Straujuma: atteikties no “Rail Baltica II” nav iespējams; kompensācijām jābūt adekvātām 7
Neskatoties uz iedzīvotāju pretestību sabiedriskās apspriešanas laikā par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu “Rail Baltica II”, Latvija nevar atteikties no projekta, kas savienos ar Eiropu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Premjere stāstīja, ka satiksmes ministrs viņu informējis par aptauju, kurā 94% iedzīvotāju atbalsta “Rail Baltica II” projektu.
“Protams, cilvēkus, kurus konkrēti skar šis projekts, tas satrauc. Taču mēs nevaram atteikties no projekta, kas savienos mūs ar Eiropu,” teica Straujuma.
Viņa uzsvēra, ka ir nepieciešamas adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem, kurus skars “Rail Baltica II” maršruts. “Ir jārisina jautājums par katru konkrētu lauku, kas zemniekiem vairs nenesīs ieņēmumus, vai mājas (..) Ir nepieciešama adekvāta kompensācija. Mēs nevaram pateikt, ka Jūsu mājai tagad pāries pāri dzelzceļš, un dariet, ko gribat. Ir vajadzīgas kompensācijas, lai cilvēki var atrast līdzvērtīgu mājokli,” teica premjere.
Viņa arī informēja, ka šonedēļ tiksies ar Mārupes domes priekšsēdētāju, lai meklētu risinājumus. Mārupes pašvaldība un iedzīvotāji iepriekš asi iestājušies pret plānoto “Rail Baltica II” maršrutu cauri novadam.
Jau vēstīts, ka no 23.februāra kopumā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica II” trases, notiek sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības aicinātas izteikt priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka “Rail Baltica II” trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība “RB Latvija”.
“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs – 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.
“Rail Baltica II” dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā – 235, bet Igaunijā – 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
