Strauji pieaug saslimstība ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem 0
Kopš 2007.gada Latvijā arvien pieaug saslimstība ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, bet 2009. un 2010.gadā kāpums bijis īpaši straujš, secinājusi Veselības ministrija (VM).
Pamatnostādņu “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā” īstenošanas plānā 2013.–2014.gadam, kas ceturtdien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, norādīts, ka vislielākais saslimstības pieaugums (par 38%) ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem 2009.–2010.gadā bijis vecuma grupā no 70 gadiem.
“Līdz ar sabiedrības novecošanos gados vecu psihiatrijas pacientu veselības aprūpes jautājums kļūst arvien aktuālāks. Ņemot vērā, ka gados veciem pacientiem līdzās garīgās veselības traucējumiem ir arī citas nopietnas hroniskas saslimšanas, nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu šo pacientu aprūpi un efektīvu veselības aprūpes resursu izmantošanu,” uzsver VM.
Saskaņā ar ministrijas datiem arī hospitalizāciju skaits saistībā ar psihiatriskām saslimšanām 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, palielinājies par 11,5%, kas liecina par ambulatoro garīgās veselības aprūpes pakalpojumu nepietiekamību.
Tādēļ VM izstrādājusi plānu nākamajiem diviem gadiem, kas paredz attīstīt ambulatoros garīgās veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabot medikamentu kompensācijas sistēmu pacientiem ar garīgās veselības traucējumiem, izvērtēt pusceļa māju un grupu māju pakalpojumu attīstības iespējas, aģentūrai BNS pavēstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Tāpat iecerēts paaugstināt ārstniecības personu, sociālo darbinieku, izglītības iestāžu psihologu un sociālo pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar personām ar garīgiem traucējumiem. Plānots arī sagatavot priekšlikumus izdegšanas sindroma ārstēšanai un profilaksei ārstniecības personām ar augstu izdegšanas sindroma risku, veikt pētījumu par iedzīvotāju garīgo veselību un informēt sabiedrību par garīgās veselības veicināšanas un profilakses jautājumiem.
Pamatnostādnes “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā” valdība apstiprināja jau 2008.gadā, un to īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums bija apmēram 35,5 miljoni latu. Tomēr ekonomiskās krīzes laikā finansējums veselības nozarei saruka un šādos apstākļos finansējuma pārdale nozares ietvaros, lai īstenotu pasākumus atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem, nebija iespējama, paskaidro VM. Tādēļ pamatnostādņu ieviešanas plāna izstrāde tika atlikta līdz laikam, kad situācija veselības aprūpes nozarē stabilizēsies.
VM izstrādātais plāns pamatnostādņu īstenošanai vēl būs jāapstiprina valdībai. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā ietverto pasākumu īstenošanai tiks skatīts valsts budžeta sagatavošanas procesā.
