Strauji pieaug paplašinātās realitātes izmantošana – 2026. gadā prognozē jau 91 miljonu lietotāju 1
Katrs jaunās paaudzes tīkls ienāk mūsu ikdienā ar inovatīvu tehnoloģiju un iespēju klāstu. Jau tagad paplašinātā realitāte vairs nav tikai zinātniskā fantastika, kas parastam lietotājam būtu neaizsniedzama – šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 20 tūkstoši paplašinātās realitātes lietojumprogrammu, un šī tehnoloģija līdz ar 5G tīkla ieviešanu attīstītās vēl straujāk.
Paplašinātās un virtuālās realitātes lietojumprogrammas un ierīces kopā ar 5G priekšrocībām sāk veidot vērienīgu digitālo transformāciju, kas jau šobrīd pakāpeniski izmaina gan ikdienas procesus, gan dažādu nozaru attīstību. Izmaiņas ienāk ražošanā, e-komercijā, tūrismā, veselības aprūpē, sportā un izglītībā, radot neredzētas digitalizācijas iespējas.
Paplašinātā realitāte – zinātniskā fantastika, kas jau kļuvusi par realitāti
Paplašinātā jeb augmentētā realitāte nav koncepts, ko pieredzēsim tikai tālā nākotnē. Tā ir apkārtējās vides papildināšana reāllaikā, kas ir attīstījusies jau no deviņdesmitajiem gadiem un pamazām ienāk mūsu ikdienā caur viedtālruņiem, lietotnēm un specializētām paplašinātās realitātes viedierīcēm.
Kā norāda Vidzemes Augstskolas Virtuālās un papildinātās realitātes laboratorijas vadītājs asoc.prof. Arnis Cīrulis, to var saukt arī par papildināto realitāti, jo tas labi raksturo tehnoloģijas darbību.
“Ar paplašinātās realitātes tehnoloģiju palīdzību mēs papildinām esošo pasauli ar dažādiem pēc iespējas reālākiem objektiem. Tas iekļauj arī tādus paplašinātās realitātes risinājumus, kurus lietojam jau tagad, to pat neapzinoties, piemēram, skatoties futbola vai hokeja spēles televīzijā un redzot dažādas papildu norādes uz laukuma vai spēlētāju informāciju ekrānā.
Skatoties nākotnē, manuprāt, galvenais attīstības virziens būs tieši paplašinātās realitātes brilles, kas ļaus plašākam lietotāju lokam saprast un izjust šīs tehnoloģijas galvenās īpašības un pienesumu.
Piemēram, tā vietā, lai modelētu ēku būvlaukumā, mums būs iespēja tajā teju reāli novietot mājas 3D modeli, novērtēt to un apskatīt to no pilsētvides plānošanas skatu punkta,” stāsta profesors.
Tieši tā ir galvenā vērtība, ko nodrošina paplašinātās realitātes viedierīces – sajūta, ka radītie objekti ir novietoti mūsu pasaulē. Tomēr, kā norāda A. Cīrulis, tādas ierīces kā paplašinātās realitātes brilles vēl tik drīz neredzēsim katram pretimnācējam uz ielas, un galvenais tā iemesls ir augstās izmaksas.
Arī tehnoloģiju nozarē valda uzskats, ka, lai gan paplašinātās realitātes lietotnes un ierīces ir kļuvušas par galveno digitālās transformācijas dzinēju, priekšā vēl ir liels darbs, lai padarītu šīs tehnoloģijas pieejamākas plašākai sabiedrībai.
Huawei ikgadējā pasākumā Better World Summit, kas notika 2021. gada 17. jūnijā, Huawei Stratēģijas analīzes departamenta izpilddirektors Deivids Makvīns (David McQueen) norādīja, ka tehnoloģijām vēl jāattīstās, lai tās būtu lietotājiem ērtākas un pieejamākas.
“Šobrīd paplašinātās realitātes funkcijas visbiežāk tiek izmantotas caur viedtālruņiem un dārgām, diezgan smagnējām virtuālās realitātes brillēm. Tomēr jau tuvā nākotnē sagaidāms, ka lielākā daļa datu apstrādes tiktu pārnesta uz viedtālruņa procesoriem vai mākoņiem, ļaujot radīt ne tikai vizuāli pievilcīgākas un ērtākas viedās brilles, bet ievērojami samazinot arī to izmaksas.
Šobrīd pilnībā aprīkotas viedās brilles maksā aptuveni 3000 eiro, bet, savienojot to darbību ar viedtālruni, izmaksas varētu samazināties pat aptuveni 6 reizes. Tā rezultātā līdz 2026. gadam paplašinātās realitātes lietotāju skaits varētu pieaugt līdz 91 miljonam,” viņš prognozēja.
Taču, lai paplašinātā realitāte patiešām spētu virzīt digitalizācijas procesus šādā apjomā, milzīgajam lietotāju skaita pieaugumam un ierīču daudzumam būs nepieciešams labas kvalitātes 5G tīkls.
5G un paplašinātās realitātes ekosistēma
Lai nodrošinātu tehnoloģiju darbībai labu savienojamību un lietotājam – pozitīvu pieredzi, 5G tīkls būs svarīgs paplašinātās realitātes ierīču darbībai. Deivids Makvīns norāda, ka ir vairāki faktori – latentums jeb signāla aiztures laiks, pozicionēšana un mākoņdatošanas iespējas –, kas 5G tīklu padara īpaši atbilstošu šādiem savienojumiem.
“Piemēram, tā kā viedtālrunim ir ierobežota datu apstrādes jauda un akumulatora darbības laiks, datu apstrādi iespējams pārnest uz mākoni, izmantojot mākoņdatošanu. Taču datu apstrāde mākonī nozīmē problēmas ar latentumu.
Šobrīd, kad mobilo sakaru operatori veido jaunas infrastruktūras, skaitļošanas jaudas uzlabojumi tiek izvirzīti kā viena no galvenajām prioritātēm,” skaidro Deivids Makvīns, papildinot, ka visi 5G tīklā veiktie uzlabojumi radīs priekšrocības gan patērētājiem, gan dažādu nozaru uzņēmējiem.
Savukārt Arnis Cīrulis skaidro, ka būtiskākais ir tas, ka visām paplašinātās realitātes iekārtām – brillēm vai viedtālruņiem – jābūt vienā tīklā, lai datu sūtīšana un satura sinhronizēšana notiktu pēc iespējas gludāk, un tieši to var nodrošināt 5G zemais latentums.
“Uz 5G raugos kā uz iespēju savienot lietotājus, piemēram, mācību telpās Valmierā un Rīgā vai pat citās valstīs un kontinentos. Tas ir būtisks izaicinājums, jo tehnoloģijai jānodrošina nepieciešamie resursi un kvalitāte, lai ļautu saprasties virtuālās un papildinātās realitātes lietotājiem attālinātās vietās,” skaidro Vidzemes Augstskolas asociētais profesors.
Arī viņš uzsver, ka liela nozīme būs attēlu atveidošanas jeb renderēšanas jaudas pārcelšanai no fiziskām ierīcēm uz mākoņiem, tādējādi uz ierīcēm nosūtot jau apjomā krietni mazākus 3D attēlus un radot lietotājam tiešām reālistisku paplašinātās realitātes pieredzi.
Raugoties nākotnē, Arnis Cīrulis min, ka jau pēc 5 gadiem paplašinātās realitātes brilles varētu būt daudz biežāk sastopama tehnoloģija. Tomēr vienlaikus ar tehnoloģiju un 5G tīkla attīstību nozīmīgs darbs veicams arī pie satura un pielietojuma iespējām.
Tādējādi paplašinātā realitāte jau pavisam drīz var būt ne tikai labs rīks izglītībā, bet nākt talkā arī profesionālajā vidē, piemēram, veicot drošības instruktāžas un apmācības pēc iespējas reālāk izspēlētos apstākļos un sagatavojot profesionāļus dažādām situācijām.
