Strauji augoši, bet maz zināmi – nozare, kas veido 1,9% no IKP 3
Latvijā pastāv uzņēmējdarbības nozare, kura veido gandrīz 1,9% iekšzemes kopprodukta un gandrīz 2% eksporta, apmēram tikpat, cik rada tūrisma nozare, taču par to zināms ļoti maz.
Kas tā ir? Tā ir globālo pakalpojumu nozare. Kā stāsta “SEB Global Services” (SEB biznesa pakalpojumu centrs) vadītājas vietniece Aļesja Kirčenko, globālo pakalpojumu uzņēmumi veidojas tad, kad globāli strādājoši uzņēmumi nolemj centralizēt un vienā vietā izpildīt dažādas starptautiska uzņēmuma administratīvās funkcijas, tā vietā, lai izpildītu šīs funkcijas katrā valstī atsevišķi.
Tipiskākās administratīvās funkcijas, ko centralizē ir grāmatvedība, rēķinu apstrāde un personāla vadība. Vēl samērā tipiska pieeja ir tā, ka sadarbība ar klientu notiek valstī, kur atrodas klients, bet visas tālākās darbības, lai nodrošinātu sadarbības uzskaiti, notiek centralizēti valstī, kurā atrodas biznesa pakalpojumu centrs.
Piemēram, SEB Grupas Zviedrijā un dažu valstu, kurās banka strādā, grāmatvedība ir koncentrēta Viļņā, kurā atrodas viens no diviem Baltijā esošajiem SEB biznesa pakalpojumu centriem. “Protams, grāmatvedības standarti daudzās valstīs ir atšķirīgi, tomēr to var apgūt, tāpat raksturīga problēma ir dažādo laika zonu radītās barjeras.
Kopumā – kamēr viss ir gludi, tikmēr lielu problēmu nav. Bet tikko problēmas rodas – ļoti svarīgas ir valodu zināšanas un komunikācijas prasmes. Tieši šī iemesla dēļ SEB Grupas ikdienas valoda ir angļu, nevis zviedru, tostarp arī pašā Zviedrijā.
Maksājumu un biržas darījumu apstrāde visā pasaulē
Savukārt, Rīgā atrodas vairākas funkcijas – pirmkārt, visas SEB Grupas maksājumu apstrādes centrs, tikai maksājumu nodrošināšanas vajadzībām Rīgā strādā 80 cilvēku komanda, kopā SEB biznesa pakalpojumu centrā strādā gandrīz 700 cilvēki.
Otra funkcija, kas atrodas Rīgā – SEB Grupas finanšu instrumentu (akciju, obligāciju, opciju utt.) darījumu apstrāde. “Neatkarīgi no tā, vai klients atrodas Zviedrijā, ASV vai Singapūrā, viņš savā datora ekrānā uzklikšķina “pirkt” vai “pārdot”.
Visa tālākā procesa apstrāde notiek šeit Rīgā – pārliecināšanās, ka depozitārijā akcijas nonākušas vajadzīgajā kontā, maksājuma saņemšana vai naudas pārskaitīšana pārdošanas gadījumā – tas tiek darīts šeit. Unikalitāte slēpjoties tajā, ka finanšu tirgus instrumentu apkalpošanā SEB Grupa ir viena no lielākajām Skandināvijas bankām.
Visbeidzot, trešā funkcija, ko izpilda SEB biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir regulatoru prasību ievērošanas kontrole visā pasaulē – naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošana, transakciju novērošana, risku pārvaldība un tam nepieciešamo IT sistēmu uzturēšana.
Bet kāpēc Rīga un Viļņa? “Pasaulē pastāv jēdziens “nearshoring”, proti, grupa nolemj pārcelt zināmas funkcijas uz noteiktu vietu un koncentrēt tās. Taču pieņemot šādu lēmumu ļoti svarīgi ir zināt, ka šīs funkcijas neatrodas ļoti tālu, tās atrodas reģionā, kurā ir saprotama normatīvu bāze un zināma likumu ievērošanas pieredze, nav milzīgu kultūras atšķirību, ir pietiekami labi izglītoti un valodas zinoši darbinieki. Tieši tādēļ izvēle krīt uz Baltijas valstīm,” stāsta A. Kirčenko.
3 nozares problēmas
2018. gadā šīs nozares lielākie uzņēmumi apvienojās un izveidoja asociāciju – ABSL Latvija, kurā šobrīd darbojas 11 biedri. Kopējais nozares uzņēmumu skaits tiek vērtēts ap 50.
ABSL Latvija sākusi aktīvu komunikāciju ar valsts iestādēm, vēršot uzmanību uz problemātiskajām jomām, kas kavē nozares tālāko attīstību. Pirmajā vietā, protams, ir darbinieku pieejamība, kas bieži tiek risināta, ņemot studentus uzreiz pēc augstskolas sola un apmācot. Taču vēl viens risinājums varētu būt arī “gudrā” imigrācija – darbinieku imports šajās nozarēs.
Jau šobrīd “SEB Global Services” jeb SEB biznesa pakalpojumu centrā strādā apmēram 80 ārvalstu darbinieki no 30 valstīm, tātad apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita.
Otra principiāla problēma ir izglītība – gan augstskolu, gan arī skolu līmenī. “Mēs prasām tikai angļu valodu, bet diemžēl joprojām ir situācija, ka šī valoda jauniešiem nav pietiekami labā līmenī. Es nemaz nerunāju par tādu nišu kā ziemeļvalstu valodu – zviedru, norvēģu, dāņu, arī somu – zināšana.
Situācija ar šīm valodām ir tāda, ka cilvēks, kurš tās zina, uzreiz var pretendēt uz apmēram par 20 – 30% lielāku algu, nekā tie, kas zina tikai angļu valodu. Šīs valodas reālajos Latvijas apstākļos ir svarīgākas par franču, vācu un ķīniešu valodām, taču šķiet, ka to nevēlamies pieņemt – ne skolnieki, ne viņu vecāki, nedz arī izglītības sistēma,” uzskata Aļesja Kirčenko.
“Nonācis pat līdz tam, ka, piemēram, viens no nozares uzņēmumiem – “DNB Bank ASA Latvijas filiāle”, pieņemot darbiniekus, pirmajos trīs mēnešos nevis liek pie konkrētā darba, bet māca norvēģu valodu – pilnu darba dienu.
Nenoliedzami, ziemeļvalstu valodas ir nišas valodas, bet Latvijā pēc tām ir pieprasījums, un izglītības sistēma, šķiet, to neapjauš. Tādēļ realitāte ir tāda, ka ņemam jauniešus un studentus tūlīt pēc augstskolas pabeigšanas un paši apmācam. Darbinieku atlasē mums svarīgākais dažkārt ir nevis stingras zināšanas, jo tās mūsdienās strauji mainās un noveco, bet tādi faktori kā attieksme pret darbu un vēlme mācīties,” saka Aļesja.
Trešā problēma – piemērotu telpu pieejamība Rīgā. “SEB Global services” vadītājas vietniece saka, ka Rīgā ir sarežģīti atrast telpas, kuras var elastīgi pielāgot biznesa apjomam, piemēram, ja katru gadu darbinieku skaits palielinās par 50 – 100. Telpu iznomātāji Rīgā vēlas stabilus ilgtermiņa līgumus uz 10 gadiem, bet šajā biznesā esot vajadzīga lielāka elastība.
“Lai gan starptautisko biznesa pakalpojumu nozare Latvijā jau ir samērā attīstīta, labvēlīgos apstākļos tās apjomi vēl var dubultoties vai pat trīskāršoties,” saka Aļesja Kirčenko.
“Lietuvā šīs nozares apgrozījums ir divas reizes lielāks nekā Latvijā, un pateicoties Lietuvas investīciju piesaistes aģentūras apzinātam darbam šajā virzienā, jaunie investori izvēlas Viļņu arvien biežāk. Arī mums būtu vērts sākt apzinātu darbu šajā virzienā.”
Uzziņa:
“SEB Global Services” jeb SEB biznesa pakalpojumu centrs Rīgā tiek atvērts 2006. gadā. Sākotnēji tajā strādā 100 darbinieki. Funkcijas – maksājumu apstrāde un daļa no finanšu instrumentu darījumu apkalpošanas.
Kad 2008. gadā kļūst skaidrs, ka šādi centri Baltijā spēj strādāt, atvērts arī “SEB Global Services” Viļņā, kurā sākotnēji atrodas daļa no grāmatvedības, personāla atlases un IT atbalsta funkcijām.
Rīgā turpina attīstīties tādu SEB Grupas darbību apkalpošana kā vērtspapīru un citu finanšu instrumentu apkalpošana, šīs funkcijas gandrīz pilnībā tiek pārceltas uz šejieni, tāpat arī maksājumu apkalpošana visas grupas ietvaros.
2015. gads – uz Rīgu tiek pārcelta SEB Grupas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un darbības atbilstības, kā arī risku vadības funkcijas.
2018. gadā Rīgas filiālē strādā 700 darbinieki. 80 no tiem – no 30 ārvalstīm.
Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozares nozīme Latvijas ekonomikai:
Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija nodibināta 2019 gada 18.aprīlī – ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders). Šobrīd asociācijā ir 11 biedri.
Kopumā Latvijā ir reģistrēti ap 50 starptautisko biznesu pakalpojumu centru.
Nodarbināto skaits > 9000 darbinieki (Finanšu nozares asociācijas dati).
Nozares apgrozījums > 400 milj. EUR gadā (aplēse).
Nozares īpatsvars kopējā Latvijas eksportā – 7,75% (ABSL Latvia dati).
Pienesums IKP – 1,9 %, apmērām vienāds ar tūrisma nozares pienesumu (ABSL Latvija dati).
Vidējā bruto alga sektorā – 1657 EUR.
Sākotnējā alga – 1000 EUR.
80% no ABSL locekļiem plāno darbinieka skaita pieaugumu 2020.gadā.
