Strauji aug elektrības “mājražošana” 2
Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.
Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma “Enefit” apkopotie dati.
Grozījumi likumā veicinās elektrības “mājražošanu”
Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas “mājražotājiem” labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku.
Pēc AS “Sadales tīkla” datiem pērn reģistrēti jau 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas.
Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.
ES atbalsta nav
Pašlaik Latvijā nav pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums saules enerģijas paneļu uzstādīšanai, tomēr tirgus izaugsme nodrošina citus motivējošos faktorus aktīvākai šī risinājuma apgūšanai.
”Tieši pēdējo pāris gadu laikā saules enerģijas risinājumi ir kļuvuši ievērojami efektīvāki un pieejamāki, būtiski samazinoties to ražošanas izmaksām.
Tādējādi investīcijas atmaksāšanās laiks jau ir mērāms 7 līdz 8 gadu termiņā, un tirgū ir pieejami arī dažādi finansēšanas risinājumi.
Faktiski var teikt, ka šobrīd saules enerģija no futūristiska sapņa ir kļuvusi par ikdienišķu risinājumu. To apliecina arī likumdevēju pievēršanās šīs jomas sakārtošanai, domājot par papildu ieguvumiem, kas motivētu patērētājus savos īpašumos uzstādīt saules enerģijas risinājumus.
Tas ir būtisks solis visas valsts energosistēmas attīstībā, jo, sasniedzot zināmu kritisko masu, arī mājsaimniecībās saražotā elektroenerģija var nodrošināt vērā ņemamu daļu no valsts kopējā enerģijas patēriņa,” norāda Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” valdes loceklis.
Ražotājiem nebūs jāmaksā OIK par savu elektrību
Jau no šī gada 1. aprīļa paredzētie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz izmaiņas spēkā esošajā elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā, pēc kuras tiek veikts norēķins elektroenerģijas pašražotājiem.
“Turpmāk zaļās enerģijas ražotājiem nebūs jāmaksā OIK komponentes mainīgā daļa par pašu saražoto elektroenerģijas apjomu, kas netiek tūlītēji patērēts, bet tiek nodots elektroenerģijas sadales tīklā patērēšanai vēlāk.
Izmaiņas ne vien novērš ilgstoši pastāvējušo nejēdzību, ka zaļās enerģijas pašražotājiem ir divkārši jāatbalsta atjaunīgā enerģija, veicot obligātā iepirkuma līdzmaksājumus, tās arī vēl vairāk samazinās iekārtu atmaksāšanās periodu.
Mazināsies birokrātija
Turklāt elektroenerģijas ražošanas iekārtu, to skaitā saules paneļu, pieslēgumiem ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem vairs nebūs nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja, tādējādi mazinot birokrātiju un ievērojami saīsinot sistēmas uzstādīšanas procesu,” skaidro Krists Mertens.
Saskaņā ar līdzšinējo “Enefit” pieredzi mājsaimniecībām vidējā uzstādītā saules enerģijas paneļu jauda ir 5 līdz 6 kilovati, kas ir pietiekami, lai segtu mājsaimniecības pašpatēriņu.
Liela interese vērojama arī no uzņēmumiem, kuri, modernizējot energosaimniecību, izvēlas uzstādīt saules paneļus, tādējādi samazinot elektroenerģijas izmaksas, preču ražošanas pašizmaksu un radot pievienoto vērtību savam piedāvājumam, kas veicina konkurētspēju.
Rēķini sarūk
Praksē tas visbiežāk nozīmē elektrības rēķina samazināšanos līdz pat 50%, jo tiek samazināts ne tikai nepieciešamās elektroenerģijas apjoms, bet arī ar tā piegādi saistītie “Sadales tīkla” maksājumi, OIK maksājums un nodokļi.
Pašlaik aktīvākie ir privātmāju īpašnieki Pierīgā, bet Latvijas reģionos saules enerģiju galvenokārt apgūst zemnieku saimniecības.
Uzziņa:
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu platformu “Visidati.lv”, aptaujājot 1030 iedzīvotājus vecumā no 23 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
