IZM plāns: jau no nākamā gada visi pirmklasnieki mācīsies tikai latviski 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdošās koalīcijas vienošanās sešu gadu laikā pārtraukt mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu varētu nozīmēt to, ka jau kopš nākamā gada septembra visiem pirmklasniekiem būtu jāmācās valsts valodā – latviski.
Kā zināms, 2018. gadā tika sperti tālāki soļi izglītības sistēmas latviskošanai: pakāpeniski uz mācībām tikai valsts valodā pārgāja visas vidusskolas klases, bet pamatskolas klasēs latviešu valodas proporcija tika palielināta, taču skolas varēja izvēlēties kādu no trim mācībvalodas modeļiem. Spriežot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas “Latvijas Avīzei” sniegtajiem datiem par mācībvalodas modeļu izvēli, mazākumtautību skolās pārsvarā līdz 6. klasei tikai puse stundu notiek latviski (skat. uzziņu 5. lpp.).
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, pamatojoties uz to, ka vienota mācību valoda varētu veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, Nacionālās apvienības Saeimas frakcija iesniedza priekšlikumu par to, ka uz mācībām tikai latviski jāpāriet jau no nākamā mācību gada. Saeima šo priekšlikumu noraidīja, tomēr koalīcija vienojās par pakāpeniskām izmaiņām.
Bet pašās skolās lielākās bažas ir par skolotāju trūkumu: daudzās mazākumtautību skolās ir skolotāji, kuru valsts valodas zināšanas nav tik labas, lai latviešu valodā kvalitatīvi mācītu mācību priekšmetu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais plāns paredz, ka 2023./2024. mācību gadā tikai latviski mācīsies 1. un 7. klases.
Pakāpeniski palielinot klašu skaitu, kas mācās tikai latviski, 2028./2029. mācību gadā visi skolotos pēc vienotas pamatizglītības programmas. Tiesa, tiktu saglabātas iespējas kā specializēto kursu apgūt ar mazākumtautību valodu un kultūru saistītu mācību priekšmetu.
Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, par šo plānu vēl tiks diskutēts gan Mazākumtautību konsultatīvajā padomē, gan ar citām iesaistītajām pusēm.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka Nacionālās apvienības piedāvājums jau no nākamā mācību gada pāriet uz mācībām tikai latviski bijis sasteigts, taču koalīcija gan pieņēmusi izsvērtu lēmumu pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Sīkāk komentēt paredzamo pāreju politiķis varēšot pēc tam, kad redzēs Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu, kā tieši tas būtu darāms. Aprīļa beigās atbildīgajā komisijā varētu nonākt likumprojekts, kas skaidrāk parādīšot tālāko virzību.
Progress esot milzīgs
Vai pirms pāriešanas uz mācībām latviešu valodā visos izglītības posmos nevajadzētu arī izvērtēt, vai un kā mazākumtautību, faktiski krievu, skolās tiek ievērotas pašreizējās prasības?
A. Muižniece atbild, ka veikta izglītības iestāžu aptauja par mācību priekšmetu apguvi latviešu valodā vai mazākumtautību valodā un bilingvāli. Secināts, ka, piemēram, matemātika un sociālās zinības no 1. līdz 6. klasei tiek mācītas bilingvāli, bet no 7. līdz 9. klasei – latviešu valodā. Vienlaikus secināts, ka 14% izglītības iestāžu vidusskolas posmā ir izvēlējušās kā specializēto kursu mācīt mazākumtautības valodu un literatūru. Jāsecina gan, ka šāda datu ievākšana nav visaptverošs pētījums.
“Mēs komisijā visu laiku sekojam līdzi tam, kas notiek ar izglītības valodu. Pēdējos gados progress ir milzīgs,” ir pārliecināts A. Ašeradens. “Tomēr taisnība, ka vajadzētu arī plašāku izvērtējumu par situāciju skolās.”
“Noņemiet rozā brilles!”
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, kura vadītajā skolā no 7. klases skolēni mācās tikai latviski, bet līdz tam – bilingvāli, uzskata, ka izvērtējums ir vajadzīgs. “Cik man zināms, ir skolas, kuras neīsteno vai īsteno nekvalitatīvi gan jauno izglītības saturu, gan prasības par mācību valodu proporciju. Man ir daudz šaubu par valsts valodas lietošanu vienā vai otrā skolā. Mums nevajadzētu pieņemt lēmumus, raugoties uz notiekošo ar rozā brillēm,” tā R. Alijevs.
Taču kopumā viņš atbalsta pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, jo “jāveido vienota izglītības sistēma: domāju, ka ir laiks spert soli uz priekšu. Ir jāmainās, jāmaina mūsu domāšana un attieksme.”
Tiesa, R. Alijevs uzskata, ka, lai skolēni no mazākumtautību ģimenēm nezaudētu savu nacionālo identitāti, viņiem jāpiedāvā mācību priekšmets, kurā apgūtu gan dzimto valodu, gan kultūru. Un, lai izglītības procesa latviskošana izdotos un nekaitētu izglītības kvalitātei, IZM to vajadzētu uztvert kā nopietnu prioritāti un gādāt, lai skolas būtu nodrošinātas gan ar mācību līdzekļiem, gan visu citu, kas nepieciešams.
Kur ņemt skolotājus?
Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva, runājot par mācību līdzekļiem, saka: ja sākumskolā visiem būs jāmācas no tām pašām mācību grāmatām, kas paredzētas bērniem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, skolēniem, kam ir cita dzimtā valoda, varētu rasties grūtības.
Taču direktores lielākās bažas ir par skolotāju trūkumu: viņa neslēpj, ka skolā ir skolotāji (pārsvarā pirmspensijas vecumā), kuru valsts valodas zināšanas nav tik labas, lai latviešu valodā kvalitatīvi mācītu mācību priekšmetu. “Tagad, kad daļa mācību procesa ir krievu valodā, es varu šos skolotājus nodarbināt, taču, kad tiks īstenotas iecerētās pārmaiņas, tas vairs nebūs iespējams. Bet ar ko aizstāt šos skolotājus? Kur ņemt pedagogus, kuri mācīs labā, literāri pareizā valodā?” vaicā N. Rogaļeva.
Jāpiebilst, ka viņas vadītajā skolā daļa bērnu jau tagad no 1. klases mācās tikai latviešu valodā. Tie ir bērni, kuri parasti nāk no mazākumtautību ģimenēm, taču viņu vecāki izvēlējušies šādu izglītības ceļu: bērns iet mazākumtautību skolā, bet mācās latviski. Taču, vērojot un salīdzinot klases, kurās bērni mācās tikai latviski, un klases, kurās mācības ir bilingvāli, iespējams secināt, ar kādam grūtībām saskaras bērni, kuri mācās ne savā dzimtajā valodā.
“Par vecākajām klasēm man nav bažu; vairāk uztraucos tieši par sākumskolu,” saka N. Rogaļeva. 9. klasē jau tagad 90% mācību ir latviski, kamēr 1. klasē latviski mācās tikai pusē mācību stundu.
Deputāts A. Ašeradens, runājot par skolotāju trūkumu, pieļauj, ka turpmākajos gados tiks sakārtots skolu tīkls, kas arī mazinās pedagogu deficītu.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska toties saka: lai pilnvērtīgi īstenotu mācību valodas reformu, ir nepieciešams lielāks atbalsts mazākumtautību skolām: gan nodrošināšanā ar mācību līdzekļiem, gan īpaši sagatavojot pedagogus. “Nacionālā apvienība bija panākusi, lai visos bērnudārzos ir vismaz viena latviešu grupa. Mehāniski jau to ieviesa, taču vai reāli visās tajās ir pedagogi?” vaicā I. Šuplinska.
Plāns par pāreju uz mācībām valsts valodā
Izglītības un zinātnes ministrijas plāns, kurā mācību gadā kuras klases mācās pamatizglītības programmā, tātad tikai latviski:
2024./25. g. – 1., 2., 7., 8. klases
2025./26. g. – 1., 2., 3., 7., 8., 9. klases
2026./27. g. – 1., 2., 3., 4., 7., 8., 9. klases
2027./28. g. – 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9. klases
2028./29. g. – visi mācās vienā izglītības programmā mācās pamatizglītības programmā.
Mācības latviski – tikai puse stundu
2018. gadā pakāpeniski uz mācībām tikai valsts valodā pārgāja visas vidusskolas klases, bet pamatskolas klasēs latviešu valodas proporcija tika palielināta, taču skolas varēja izvēlēties kādu no trim mācībvalodas modeļiem.
* Šobrīd pirmo modeli, kurā visi mācību priekšmeti no 1. līdz 9. klasei 80% apjomā tiek apgūti valsts valodā, īsteno 21 izglītības iestāde, tajā skaitā Rīgas Ukraiņu vidusskola, Daugavpils 3. vidusskola, kā arī citas izglītības iestādes.
* Otro modeli, kurā no 1. līdz 6. klasei latviešu valodā mācās pusi mācību laika, bet no 7. līdz 9. klasei 80% mācību laika, īsteno 86 izglītības iestādes.
* Trešo modeli, kurā izglītības iestādes var iekļaut valsts izglītības standartā neminētus mācību priekšmetus, īsteno 34 izglītības iestādes, piemēram, Puškina licejs, kas māca arī “Novadu mācību”.
Dati: IZM
