Kā bijušie aizsardzības ministri vērtē ASV smagā bruņojuma izvietošanu Baltijā? “LA” aptauja 5
Medijos vēstīts, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā. Jautāju bijušajiem Latvijas aizsardzības ministriem, kā viņi vērtē šādu soli.
Artis Pabriks: “Pirmkārt, tas ir tikai iespējamais variants. Otrkārt, es domāju, ka tas ir loģisks, kā arī Latvijai, Baltijai un Polijai ļoti nepieciešams solis. Mūs hipotētiski var apdraudēt kaimiņvalstis ar kaut kādiem pārsteiguma uzbrukumiem no militārā viedokļa. No šā viedokļa skatoties, Baltijas valstīs pēdējo septiņu gadu laikā ir izveidojusies spēku asimetrija, ka tie spēki, kas atrodas gan Baltijas jūrā, gan uz sauszemes, ir daudz mazāk militāri asimetriski nekā tie, kas izvietoti pie mūsu robežas. Sniegt palīdzību mums saskaņā ar NATO 5. pantu ir ļoti grūti, ja šeit nav izvietots bruņojums. Tādēļ arī Latvijas, Baltijas un Polijas pozīcija bijusi tāda, ka šeit uz vietas būtu ekipējums, gan arī nosacīts karaspēks no mūsu NATO draudzīgajām valstīm. Ja šāds bruņojums tiks izvietots Baltijas valstīs, atbilde uz pēkšņu uzbrukumu būtu iespējama daudz straujāka.”
Vinets Veldre: “Jārēķinās ar spēku samērotību, kas ir visās Baltijas valstīs, – tas, kopā ņemot, nav pat ne tuvu tam, kas, piemēram, ir Krievijā. Mums Latvijas aizsardzības jomā ir jāpiedomā pie mehanizācijas un infrastruktūras. Es savulaik valdībā izvedu cauri ideju, kura pēc tam tika apsmieta un nepieņemta, proti, ka Latvijā ražotu bruņumašīnas. Tas bija pieņemts, bet to aizmuguriski atcēla. Vai šobrīd tas nenoderētu? Līdzekļi aizsardzībai 2% no IKP ir jāpiešķir nekavējoties. Nauda jānovirza trīs jomās: sauszemes spēku un kaujas spēku palielināšanai – mehanizācijai, ir jābūt bruņumašīnām, zenītsistēmām un lielgabaliem; jāstiprina pretgaisa aizsardzība; jāiegulda infrastruktūrā. Paralēli aizsardzībai ir jāstiprina arī valsts robežsardze, Drošības policija un pašvaldības policija. Ir arī jāsaprot, ka viena lieta ir vēlme okupēt mūsu teritoriju, bet cita – okupēt mūsu prātus. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem, kā mēs tam stāvam pretī un reaģējam.”
Linda Abu Meri: “Tā kā Amerika ir vieni no mūsu lielākajiem sadarbības partneriem aizsardzības jomā, tad, protams, tas, ka viņi izvietos smago bruņojumu, ir pozitīvi vērtējams. Latvijas aizsardzības jomā vajadzētu vairāk koncentrēties uz sadarbību ar citām valstīm, jo mēs esam maza valsts. Tas mūsu spēks ir sadarbībā NATO un Eiropas Savienības ietvaros. Tā ir tā sadarbība, kas ir jāstiprina. Es arī vairāk skatos uz zemessardzi un jaunsardzi – tā ir iespēja attīstīt ne tikai fiziskās spējas, bet arī patriotismu. Runājot par līdzekļiem, kas jānovirza aizsardzības jomai, uzskatu, ka uz 2% no IKP ir jāvirzās pakāpeniski, kā tas ir iecerēts. Mūsu kļūda daudzos gadījumos ir mēģināt ļoti ātri darīt to, ko no mums pieprasa, neizvērtējot, kā to darīt un vai nav citas prioritātes. Domāju, ka mūsu partneriem ir iespējams izskaidrot mūsu budžeta iespējas un pakāpenisku finansējuma palielināšanu aizsardzības jomai. Mēs jau arī neesam vienīgā valsts, kas nepilda šo prasību.”
Atis Slakteris: “Mūsu drošībai ir svarīga jebkāda dažādu veidu ASV līdzdalība mūsu reģionā. Lai gan mūsu kaimiņi to tulkos kā nedraudzīgu aktu, Krievija ir pierādījusi, ka ir valsts, uz kuru nevar paļauties. Mūsu drošība ir atkarīga no tā, lai apkārtējā pasaule un apdraudētāji ir pārliecināti, ka mēs esam nopietna NATO sastāvdaļa. Latvija no savas drošības viedokļa šodien ir tik stipra kā nekad agrāk savas neatkarības laikā. Taču iedomāties, ka mūsu spējas ir tādas, ka varam stāties pretī 100 lidmašīnām vai 1000 tankiem, protams, nav un nekad nebūs. Tas ir tikai labi un lietderīgi, ka ASV izvieto savus spēkus mūsu valstī.”
