Straujais atalgojuma pieaugums un zemā produktivitāte kaitēs Baltijas valstu konkurētspējai 0
Strauja centrālo banku politikas maiņa šī gada sākumā nodrošināja riska noskaņojuma uzlabošanos. Ekonomiskie dati ir atšķirīgi, bet globālā ekonomika ir veiksmīgi pretojusies recesijas riskiem, liecina “SEB bankas” apskats.
Globālās izaugsmes perspektīvas šim gadam ir samazinātas no 3,5% līdz 3,3%. Bezdarbs attīstītajās valstīs turpina samazināties un ir tuvu zemākajam līmenim kopš 1970. gadiem, bet inflācija saglabāsies mērena.
Lai gan šajā ekonomikas cikla fāzē dominē negatīvie riski, pasaules ekonomiku balsta vairāki faktori.
Rūpnieciskā aktivitāte šobrīd liecina par iespējamu stabilizāciju, īpaši palielinoties optimismam strauji augošajās ekonomikās (SAE) – daļēji pateicoties Ķīnas uzsāktajai ekspansīvajai ekonomikas politikai.
Tādējādi SAE paliks nozīmīgs globālās ekonomikas izaugsmes dzinējs, kuru ekonomikas augs tempā no 4,5% – 5%. Eiropā iekšzemes ekonomika kopumā ir bijusi noturīga pret sarežģījumiem rūpniecībā.
Spēcīgi darba tirgi ir palīdzējuši uzturēt privāto patēriņu. Tā kā eirozonai Āzijas tirgus ir kļuvis aizvien nozīmīgāks, atveseļošanās Ķīnā un citās SAE valstīs palīdzēs eksportam atgūties.
Taču eirozonas izaugsme šogad būs vāja – 1,1%, bet nākamgad tā atgūsies līdz 1,4%.
ASV ekonomikas izaicinājumi izskatās nedaudz atšķirīgi un ir vairāk saistīti ar piedāvājuma puses ierobežojumiem darba tirgū un izzūdošās stimulējošās fiskālās politikas ietekmi. ASV izaugsme pakāpeniski samazināsies no 2,3% šogad līdz 1.7% 2020. gadā.
Inflācijas tendences joprojām ir visai nepārliecinošas. Algu pieaugums ir nedaudz sabremzējies, kas padarījis vieglāku dzīvi monetārās politikas veidotājiem.
Lai stimulētu ekonomiku, neraugoties uz saspringto situāciju darba tirgū, visticamāk, ka Fed savu galveno procentu likmi atstās pašreizējā 2,25-2,5% apmērā, kaut iespējamā likmju virzība ir uz leju.
Attiecībā uz Eiropas Centrālo banku prognoze ir, ka tuvākajā laikā likmes paaugstinātas netiks.
Nākamās globālās lejupslīdes iespējamais epicentrs, sagaidāms, tomēr būs ASV. Vēsturiskais modelis ir tāds, ka recesijas, kad tās nobriest, izraisa akūtas finanšu tirgus krīzes.
Taču šobrīd stresa līmenis ASV finanšu tirgos īpaši augsts nešķiet. Mērena parāda dēļ lejupslīdes varbūtība ir neliela, piemēram, salīdzinot ar 90. gadu nekustamā īpašuma vai Lehman Brothers krīzi.
Daudz atbilstošāk būtu salīdzināt ar 2001. gada dot-com (IT) krīzi, kas izraisīja diezgan vieglu lejupslīdi. Pašlaik finanšu tirgi sūta neskaidrus signālus par izaugsmi. Akciju cenas ASV un citur ir tuvu, vai sasniegušas jaunas virsotnes.
Savukārt fiksēto ienākumu tirgus jau ieceno Fed procentu likmju samazinājumus. Ienesīguma līkne ir saplacinājusies tiktāl, kas vēsturiski ir liecinājis par recesijas tuvošanos.
Kaut ienesīguma līknes recesijas signāls ir vājinājies, dominē negatīvie riski. Akciju tirgus, visticamāk, būs svārstīgs, tomēr skatījums uz izaugsmi liecina, ka nākamgad akcijas var sniegt labu peļņu.
Norvēģija ir citā stāvoklī nekā citas Rietumvalstis. Šogad kontinentālās ekonomikas izaugsme pieaugs par 2,2%, ko veicinās lielāki kapitāla izdevumi naftas un gāzes nozarē. Tajā pašā laikā mājokļu būvniecība ir stabilizējusies.
Pārējās Ziemeļvalstis dažādās pakāpēs skārusi globālās izaugsmes lejupslīde. Dānijas izaugsme šogad paātrināsies līdz 1,4%. Pieaugošā nodarbinātība un darba samaksas pieaugums veicinās privāto patēriņu, savukārt laba konkurētspēja palīdzēs uzturēt eksportu.
Somijas ekonomikas palēnināšanos kompensēs nemainīgs iekšzemes pieprasījums un nedaudz labāks globālais pieprasījums. IKP pieaugums šogad palēnināsies līdz 1.8%. Zviedrijas IKP pieaugums palēninās, pateicoties vājākam starptautiskajam pieprasījums un mājokļu būvniecības kritumam.
Taču stimulējoša fiskālā politika un vājāka krona stutēs izaugsmi. Šogad IKP augs par 1,6%. Bezdarbs stabilizēsies, bet darba samaksas kāpums turēsies 2,5% apmērā.
2018. gadā Baltijas valstu ekonomikās uzrādīja vienus no augstākajiem izaugsmes tempiem eirozonā, pateicoties noturīgajai iekšējai ekonomikai un eksporta izaugsmei.
Taču eksporta pieauguma vājināšanās dēļ šogad palēnināšanās ir neizbēgama. Privātais patēriņš būs galvenais izaugsmes dzinējs.
Tikmēr ievērojami straujais atalgojuma pieauguma un lēnīgais produktivitātes kāpuma savienojums kaitēs Baltijas valstu konkurētspējai.
Ekonomiskā izaugsme Lietuvā šogad atdzisīs līdz 3,2%, Latvijā līdz 3,5%, bet Igaunijā līdz 2,8%.
