Stratēģija vai izmisums? Ukraina atver jaunu fronti – kaujas Belgorodā pārsteidz Krieviju 0
Ukrainas karaspēks, zaudējot pozīcijas Kurskas reģionā, ir sācis negaidītu operāciju kaimiņu Belgorodas reģionā, liecina jaunākie ziņojumi no frontes līnijas. Šis solis tiek uzskatīts par stratēģisku mēģinājumu novērst Krievijas uzmanību un resursus no citām karstajām zonām, taču tas rada jautājumus par Ukrainas armijas spēju uzturēt vēl vienu fronti jau tā sarežģītajā konfliktā.
Jauns pavērsiens karā
Saskaņā ar aģentūras Reuters ziņām, Ukrainas spēki, kas pērn augustā ieņēma daļu Kurskas reģiona, tagad zaudē kontroli pār šīm teritorijām, kamēr Krievijas armija pastiprina spiedienu. Tomēr, kā norāda Krievijas militārie blogeri, piemēram, Rybar ar 1,3 miljoniem sekotāju, Ukrainas karaspēks ir uzsācis “mazāk publiskotu iebrukumu” Belgorodas reģionā, kur notikušas smagas sadursmes apdzīvotās vietās, tostarp Popovkā un Demidovkā. Reuters ziņo, ka Ukrainas militārpersonas oficiāli nav komentējušas šīs darbības, iespējams, operatīvās drošības apsvērumu dēļ.
The New York Times apstiprina, ka neliela mēroga iebrukums Belgorodā ir noticis, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, atklātā koda izlūkošanas analītiķiem un Krievijas blogeriem. Raksts norāda, ka šāda rīcība notiek vienlaikus ar miera sarunām, kas liek domāt par Ukrainas vēlmi saglabāt spiedienu uz Krieviju pat diplomātijas ēnā.
Stratēģija vai izmisums?
Analītiķi uzskata, ka Ukrainas mērķis varētu būt Krievijas spēku novirzīšana no Kurskas vai pat potenciālās sarunu pozīcijas stiprināšana. Andrijs Kovalenko, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes amatpersona, jau 18. martā izteicās: “Mēs varam neitralizēt draudus no Krievijas spēkiem, kas koncentrējas pie robežas,” kas tagad kontekstā ar Belgorodas operāciju liecina par iepriekš plānotu soli.
Tomēr Krievijas puse apgalvo, ka tā jau ir pārvietojusi pastiprinājumus no Goptarovkas Kurskas reģionā uz Belgorodu, lai apturētu Ukrainas virzību.
Tikmēr Al Jazeera analīze norāda, ka šāda operācija varētu kalpot kā “buferzonas” izveide, lai pasargātu Ukrainas Sumiju apgabalu no Krievijas uzbrukumiem. Eksperts Nikolajs Mitrohins no Brēmenes Universitātes uzsver: “Ukrainas spēkiem absolūti nevajag, lai šie [Krievijas] spēki virzītos uz Sumijiem vai parādītos pie Pokrovskas”.
Situācija uz vietas
Krievijas blogeri ziņo par intensīvām kaujām. Piemēram, Demidovkā daļa Ukrainas karavīru esot ielenkti, cits apraksta Krievijas “aizsardzības operācijas” pret Ukrainas dronu uzbrukumiem. Taču Reuters uzsver, ka šīs ziņas nav neatkarīgi apstiprinātas, bet Belgorodas gubernators Vjačeslavs Gladkovs iepriekš atzinis, ka situācija reģionā ir “sarežģīta”, ziņojot par upuriem un civilo infrastruktūras postījumiem.
Ko tas nozīmē?
Ukrainas iebrukums Belgorodā, lai gan neliela mēroga, ir pārsteidzošs pavērsiens, kas liek uzdot jautājumu: vai Kijiva spēs noturēt jauno fronti, kamēr tās pozīcijas citur vājinās? Krievijas atbilde, visticamāk, būs ātra un agresīva, kā to pierāda jau Kurskā redzētais scenārijs.
Šis notikums var ietekmēt arī miera sarunas, kurās ASV, ES un ANO cenšas rast risinājumu, kā liecina Putina nesenais piedāvājums par Ukrainas pagaidu administrāciju.
