Inese Vaidere: Starp robežpārkāpējiem tikpat kā nav reālam bēgļu statusam atbilstošu personu 51
Inese Vaidere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bezprecedenta agresijas situācija uz Polijas–Baltkrievijas robežas, izmantojot migrantus par potenciāliem robežpārkāpējiem, ir dramatiska un neprognozējama, turklāt tā draud ieilgt. Ar Eiropas Savienības sankcijām var nepietikt, un šajā hibrīdkarā jāizskata dažādi aizstāvības līdzekļi.
Pirmkārt, Latvijas, Lietuvas un Polijas robeža ar Baltkrieviju ir arī ES ārējā robeža. Tātad tās aizsardzībai jābūt kopīgam visu dalībvalstu uzdevumam. Otrkārt, ja nerīkosimies operatīvi un izlēmīgi, tad Aleksandra Lukašenko sāktais hibrīdkarš pret ES var pārvērsties īstā karā.
Par šādu iespējamību liecināja iepriekšējo dienu notikumi, kad spriedze turpināja augt dramatiski. Uzbrukumā ar akmeņiem un nūjām tika ievainoti vairāki poļu drošības spēku pārstāvji. Uzbrucēju arsenālu papildināja Baltkrievijas spēka struktūras.
Potenciālie robežpārkāpēji poļus apmētāja ar trokšņa granātām, savukārt baltkrievu militāristi (nevis tikai migranti) mēģināja nojaukt pagaidu žogu. Poļu robežsargus apžilbināja ar lāzeru, tika pielietota arī asaru gāze. Sadursmes joprojām turpinās mazākos apmēros, bet plašākā teritorijā.
Atšķirībā no agrākās Dienvideiropas migrantu krīzes fakti liecina, ka šeit ir iesaistīti Baltkrievijas dienesti, migranti ir ierauti cilvēku tirdzniecības tīklā. Starp robežpārkāpējiem tikpat kā nav reālam bēgļu statusam atbilstošu personu.
Lietuva līdz 15. novembrim bija izskatījusi jau 2576 nelegāli valstī iekļuvušu ārvalstnieku lūgumus piešķirt patvērumu un, izvērtējot atbilstību faktiem un ES normatīviem, apmierinājusi tikai septiņus no tiem.
Nevaru piekrist dažu viedoklim, ka migranti būtu tikai nevainīgi upuri. Par dārgu naudu šie cilvēki ir pirkuši biļetes uz Baltkrieviju un gatavojušies robežu pārkāpšanai nelegāli un slepus. Viņi nav centušies izmantot legālas iespējas iekļūt ES, iespējams, saprotot, ka neatbilst bēgļu statusa kritērijiem.
Hibrīdkarā, kā jebkurā karā, ir jānotiek arī pamieram un sarunām. Ko tamlīdzīgu izmēģināja aizejošā Vācijas kanclere Angela Merkele. Par sekmēm pagaidām grūti spriest, taču Baltkrievijas mežā sapulcētie potenciālie robežpārkāpēji tika pārvietoti pajumtē loģistikas centrā.
Labāk, ka šādas sarunas uzņemtos starptautiski respektēta personība, kas patlaban ir ārpus politikas, jo ES neatzīst Lukašenko režīmu. Tie, kas uzskata, ka sarunas nav vajadzīgas, varētu ieteikt, ko vēl darīt sarunu vietā līdztekus sankcijām.
Skaidrs, ka tas viss nenotiek bez Krievijas ziņas, ka tai ir izdevīga šāda krīze, un nevar nenovērtēt Putina lomu. Tomēr Lukašenko potenciāli spēj pieņemt arī Krievijai neizdevīgus lēmumus. Efektīviem atbildes soļiem jābūt saliedētiem un vienotiem visas Eiropas Savienības mērogā, nevis tikai Polijas un Baltijas valstu lokā.
Steidzami nepieciešamas jaunas, spēcīgas ES sankcijas pret režīma dalībniekiem un uzņēmumiem, kā arī pret aviokompānijām, īpaši “Belavia”, ja tās turpina nogādāt migrantus Minskā.
Baltkrievijai piekāpjoties un sekmējot potenciālo robežpārkāpēju atgriešanos mītnes zemēs, ar to saistītās papildu sankcijas varētu arī pārtraukt. To, ka šādām sankcijām būtu jēga, apliecina Turcijas aviokompānijas “Turkish Airlines” straujais lēmums pārtraukt reisus, kurus izmantoja migrantu pārvadāšanai.
Ļoti svarīgi ir turpināt žoga izbūvi uz robežas. Skaidrs, ka robežu sargāšana savu pilsoņu aizsardzībai ir katras valsts uzdevums un tam nav alternatīvu un cita ceļa. Šajā gadījumā ir runa par visas ES ārējo robežu, un tās aizsardzība ir arī Vācijas vai Francijas interesēs.
Lēmums par žoga celtniecības finansēšanu uz robežas ar Baltkrieviju ir jāpieņem kopīgi visai ES. Ir signāli, kas liecina, ka tas ir reāli, un ceru, ka tas nebūs ilga laika jautājums. Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas kreisajās idejās balstītā atklāsme, ka žogus necelsim, ir absolūti neatbilstoša pašreizējai situācijai.
Tīri cilvēciski ir žēl, ja cits ir nokļuvis tādā situācijā, kādā šobrīd ir Baltkrievijā esošie potenciālie robežpārkāpēji. Atturēšana no nelegālas robežas šķērsošanas ir arī pārkāpēju pašu interesēs, jo, nelikumīgi iekļūstot ES, viņi turpinātu būt beztiesiski un neaizsargāti bezpajumtnieki.
Turklāt, pēc dažādu ekspertu vērtējuma, pastāv risks, ka migrantu vidū ir arī militāri apmācītas personas, radot potenciālu apdraudējumu visiem.
Ir pareizi, ka Latvija, Lietuva un Polija īsteno robežpārkāpēju apturēšanu, neļaujot tiem brīvi iekļūt ES valstīs. Nav citādu instrumentu, lai nodrošinātu starptautisko kārtību, tiesiskumu un likumību, kas skar pilnīgi visu cilvēku drošību. Šim hibrīdkaram ir jābeidzas tur, kur tas sākās.
