Stratēģija dodas kuģojumā 0
Literatūras un grāmatniecības attīstības stratēģija, par kuru pēdējā laikā lauzti tik asu diskusiju šķēpi gan sabiedrībā, gan kultūras profesionāļu rindās, pēc vakar notikušās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes oficiāli ieguvusi akceptu kuģošanai tālākos ūdeņos.
Skaidrs gan, ka tās ceļā vēl daudz šķēršļu. Pirmais no tiem – lai piepildītu visas tās prioritātes, jau šā gada budžeta grozījumos nepieciešams kultūras nozarei vēl iegūt 400 tūkstošus latu.
“Neraugoties uz to, kā gājis, esmu apmierināta ar šo radīto stratēģiju, turklāt rakstniecība ir pirmā no astoņām nozarēm, kas tādu izstrādājusi,” uzsvēra kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Jau ziņojām, ka tieši nesaskaņas starp rakstniecības pārstāvjiem un ministri saistībā ar šā grāmatniecībai tik svarīgā dokumenta iz-strādi bija viens no iemesliem, kāpēc starp Ž. Jaunzemi-Grendi un kultūras profesionāļiem iepriekšējās nedēļās iedegās tik asa konflikta liesmas.
“Pēc atklātībā izskanējušā ilgu laiku bija sajūta, ka aiz kaujas šķēpiem pazūd literatūra un kultūra plašākā nozīmē,” iepriekšējos notikumus vērtēja deputāte Janīna Kursīte.
Šķiet, nu abas puses no kļūdām mācījušās, jo saruna ritēja ārkārtīgi konstruktīvā un lietišķā gaisotnē. Gluži kā reaģējot uz kultūras profesionāļu iepriekš paustajiem vēlējumiem, ministre pauda, ka jau esot sākusi diskusijas valdībā par nepieciešamajām summām. Viņa arī saskatot pirmos soļus, kā šo naudu iegūt jau šogad.
Sēdē nepiedalījās rakstniece Nora Ikstena, kuras vadībā stratēģija tika radīta. Vēlākā sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņa atzina, ka dokuments komisijā prezentēts tieši tā, kā tas izstrādāts. Pati viņa gan nolēmusi sūtīt Kultūras ministrijai (KM) oficiālu vēstuli, lai paziņotu, ka izstājas no darba grupas.
“Esmu pietiekami daudz sava brīvā laika ziedojusi šim darbam un uzskatu, ka nu to var pārņemt citi profesionāļi,” “LA” teica N. Ikstena.
Lai gan aicināti izteikties, neviens deputāts tomēr nevēlējās diskutēt par grāmatniecības nākotni nosakošā dokumenta būtību, vairāk izskanot vispārējiem vēlējumiem. Viens no būtiskākajiem – ka 2013. gadu varētu pasludināt par lasīšanas gadu. Papildinājumu ierosināja arī ministre, uzsverot: “Man bija ļoti svarīgi, lai šī stratēģija būtu perfekta un izcila, tomēr viens komponents vēl pietrūkst, un tā ir izglītība, konkrētāk – rakstnieku profesionālā izglītošana.” Darba grupā arī daudz diskutēts par jauna kultūras periodiskā izdevuma nepieciešamību. Kā atzina ministre, esot skaidrs, ka vajadzīgs spēcīgs neatkarīgs izdevums, kas vēstītu par kultūru kopumā – pēc viņas vārdiem, tas varētu sākt iznākt jau 2013. gadā –, kā arī otrs specializēts, orientēts tieši uz literatūru.
No uzaicināto rakstniecības nozares pārstāvju puses vairāki pārmetumi izskanēja Izglītības un zinātnes ministrijas virzienā, kura visu šo laiku nav vēlējusies izprast nepieciešamību piedalīties bērnu lasīšanas veicināšanā. “Ir jāmaina attieksme pret skolu bibliotēkām, paplašinot to pieeju arī oriģinālliteratūrai un labiem tulkotajiem darbiem, jo milzīgs skaits bērnu nemaz nenonāk līdz publiskajām bibliotēkām,” teica Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja un Latvijas Bibliotēku biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova.
Saistībā ar stratēģijas īstenošanu, it sevišķi, lai sasniegtu ambiciozo mērķi – oriģinālliteratūras darbu skaita gadā pakāpenisku pieaugumu līdz 2500 nosaukumiem 2030. gadā –, vēl būs daudz diskusiju. Kaut vai nosakot kritērijus un kārtību, pēc kādas tiek sniegts atbalsts konkrētiem autoriem un izdevējiem. Pēc viena no sēdē izskanējušajiem variantiem, VKKF vairāk varētu balstīt tos rakstniekus, kuru grāmatas bibliotēkās vairāk lasa.
Finansējums atsevišķām literatūras nozares pozīcijām 2011. un plānotais 2012. gadā 2011. gads VKKF finansējums – Ls 183 000 (piemēram, radošajiem projektiem – Ls 16 000, oriģinālliteratūras tulkojumiem – Ls 48 000, vērtīgu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām – Ls 4000, pasākumiem bibliotēkās – Ls 2200, Dzejas dienām – Ls 5500). Kultūras ministrijas finansējums – Ls 214 000 (piemēram, Ls 25 000 – Latvijas literatūras popularizēšanai ārzemēs, Ls 46 000 – literārajām rezidencēm, Ls 20 000 – literātu izglītošanas programmai, Ls 12 000 – Latvijas Literatūras gada balvai, Ls 13 000 – Bērnu žūrijai, Ls 85 000 – publiskā patapinājuma izmaksām). Pašvaldību finansējums – ap 1,3 miljoniem latu (grāmatu krājuma nodrošināšanai publiskajās bibliotēkās). 2012. gads (plānotais) Kultūrnozīmīgu grāmatu nodrošinājumam publiskajās bibliotēkās – Ls 150 000. Bērnu lasīšanas programmai – Ls 80 000 (400 pašvaldību un 200 skolu bibliotēkās). Oriģinālliteratūras un pētniecības procesam, izdošanai, tulkošanai ārvalstu valodās – Ls 170 000. Palielināt publiskā patapinājuma apmēru līdz 10% no obligāto eksemplāru un valsts un pašvaldības atvēlētā finansējuma grāmatu iepirkumam. Avots: Kultūras ministrija |
