Normunds Bergs: Stratēģija bez realizācijas ir tikai halucinācijas 0
Valdības sastādīšanā, izskatās, aritmētiku palēnām ir sākusi aizstāt grupu psiholoģija. Kuri vēl nav salamājušies tiktāl, ka gatavi atrasties vienā istabā? Tas šobrīd ir daudz būtiskāk par iespējamo kombināciju skaitļošanu.
Pagaidām šķiet, ka Krišjānim Kariņam varētu izdoties. Turpmākās nedēļas parādīs, cik lielā mērā mūsu politiķi spēj likt lietā veselo saprātu un nostādīt valsts intereses pāri savam ego un partiju īstermiņa interesēm. Vai Kariņam pietiks vertikāles, lai nodrošinātu horizontāli.
Ziemassvētku apsveikumu gan, visticamāk, dzirdēsim no pašreizējā valdības vadītāja Māra Kučinska. Cerams, būs iedvesmojošs un augšup ceļošs.
Savukārt Saeimā darbs ir atsācies ar pilnu tvaiku. Darbakārtībā ir arī jaunais NAP – Nacionālais attīstības plāns. Man bija tas gods piedalīties komisijas sēdē, kas veltīta jaunajam “NAP 2027”. Tādēļ gabaliņš stratēģisku pārdomu.
Bez stratēģijas nekādi nevar. Ne biznesā, ne politikā. Tomēr, aprunājoties ar cilvēkiem, nākas konstatēt, ka priekšstats, ko šis vārds vispār nozīmē, ir ārkārtīgi atšķirīgs. Un, godīgi, pat manā paziņu lokā cilvēku, kas tiešām ir izlasījuši šo dokumentu, nav pārāk daudz.
Bieži nācies lasīt un dzirdēt pārmetumus politiķim – kurp jūs mūs vedat, jums taču nav valsts attīstības stratēģijas! Tā nav taisnība – Latvija ir stratēģiju lielvalsts.
Mums šobrīd aktīvā apritē ir ap 800 stratēģisko dokumentu. Labi uzrakstītu. Skaistiem, pareiziem vārdiem. Izaugsme, dzīves kvalitātes pieaugums, materiālā labklājība, sociālā drošība, izglītība, zinātne.
Šo sarakstu var turpināt. Nu, jūs jau saprotat. Es gan nespēju iedomāties nevienu valsti, kas savā stratēģijā rakstītu, ka mērķis ir nedrošība, bads, slimības un dumja tauta. Šeit mēs nonākam pie problēmas – mums nav lielu domstarpību, KUR mēs gribētu nonākt, mums tikai nav īsti skaidrs, KĀ to izdarīt.
Jo ideālajā dzīvē, ja tu esi noteicis mērķi, visai tavai rīcībai ir jābūt pakārtotai šim mērķim. Kā tu tērē naudu, ko tu mācies, kādus kontaktus un pazīšanās dibini.
Dzīvē tā parasti nenotiek. Kāpēc? Jo ikdiena ievelk. Šodien gribas aiziet uz ballīti, rīt nopirkt jaunas kurpes. Un vispār – mācīties taču ir tik grūti. Rītdien, to darīšu rītdien. Jums tā nav?
Tāpēc man jau daudzus gadus ir cita stratēģija. Man ir neliels saraksts ar lietām, ko noteikti nedarīšu. Piemēram, nepiedalīšos telekoma operatoru publiskajos tenderos, kaut mūsu uzņēmums “SAF tehnika” ražo sakaru iekārtas.
Daudz birokrātijas, zemas cenas, slikti samaksas noteikumi, cerības vinnēt tuvu nullei. Tad, lai īstenotu šo stratēģiju, jums katru reizi vajag tieši divas sekundes. Pateikt NĒ, nedarām. Un viss.
Pēkšņi paliek tik daudz laika nodarboties ar ko citu. Vai stratēģisks lēmums atmest smēķēt un iedzert. Īstenot elementāri, pasaki tikai – šodien nē. Un atkal parādās laiks un arī brīva nauda, lai darītu ko citu. Pamēģiniet. Rekomendēju.
Atpakaļ pie valsts. Stratēģiju var īstenot tikai tad, ja darbam tiek iedalīta nauda, cilvēki ar atbilstošu izglītību un spējām un ir precīzs plāns. Piemēram, visi piekrīt, ka fizika un matemātika ir lieta, kas ļoti nepieciešama nākotnes profesijām.
Tikmēr fizikas eksāmens joprojām ir neobligāts, skolotāji dodas pensijā, jauni mācīties nenāk, un arī līdzekļi šīs problēmas risināšanai iedalīti netiek.
Tas savukārt nozīmē tikai to, ka stratēģijas dokuments, kas paredz izglītoto darbaspēku, zinātņu attīstību, straujo tehnoloģiju eksportu ir tieši tik vērts, cik papīrs, uz kura tas nodrukāts.
Slavenais amerikāņu inženieris izgudrotājs Tomass Alva Edisons kādreiz teicis: “Stratēģija bez realizācijas ir tikai halucinācijas.” Un ar halucinācijām tālu netiksi.
Jaunajā gadā gribētu mums visiem novēlēt izturību, neatlaidību un daudz, daudz veselā saprāta. Tas mums ļoti noderēs.
