Strasbūrā nosoda Krievijas agresiju 8
Šodien Strasbūrā noslēdzas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) pavasara sesija. Viens no tās būtiskākajiem lēmumiem ir rezolūcija, kurā nosodīta Krievijas militārā agresija Ukrainā un tai sekojošā Krimas aneksija. “Tas ir nepārprotams starptautisko tiesību, tai skaitā ANO statūtu, Helsinku akta (..) un Eiropas Padomes pamatnormu, pārkāpums. Neviens no argumentiem, ko piesauc Krievijas Federācija savas rīcības attaisnošanai, neatbilst patiesībai.” teikts rezolūcijā.
Tāpat rezolūcijā norādīts, ka “tā dēvētais referendums” Krimā bijis nekonstitucionāls. Tādēļ tā rezultātam un “Krievijas Federācijas veiktajai nelegālajai Krimas aneksijai nav juridisku seku, un Eiropas Padome to neatzīst”. EPPA arī aicina Krieviju nekavējoties izvest karaspēku no Krimas, ņemot vērā līguma par Krievijas Melnās jūras floti denonsāciju.
Tomēr ne visi no Latvijas delegācijas pārstāvjiem bija gatavi atbalstīt šādu tekstu. Lolita Čigāne (“Vienotība”) un Inese Lībiņa-Engere (RP) balsoja par rezolūcija pieņemšanu, bet Boriss Cilevičs (“SC”) atturējās. Latvijas parlamentārās delegācijas vadītāja Lībiņa-Egnere šo Cileviča rīcību vērtēja kā klaju Saeimas paziņojuma “Par Krievijas militāro agresiju Ukrainā” pārkāpumu. “Delegācija šeit tomēr pārstāv Saeimu,” uzsvēra Lībiņa-Egnere.
Cilevičs gan ir pretējās domās un uzskata, ka viņam saistoša ir tikai savas partijas un EPPA sociāldemokrātu grupas nostāja. Savu atturēšanos balsojumā par rezolūciju viņš pamatoja ar to, ka šis dokuments esot “melnbalts”. Proti, tajā kritizēta tikai Krievija, ignorējot Ukrainas jaunās varas trūkumus. Cilevičs pauda sarūgtinājumu, ka dokumentā ne ar vienu vārdu nav pieminēts, ka Ukrainā arvien lielāku ietekmi gūst tādas radikālas organizācijas kā partija “Svoboda” un kustība “Labējais sektors”. “Dīvaini, ka EPPA izliekas nemanām šo organizāciju ksenofobisko un antisemītisko dabu. Tā mēs nepalīdzēsim Ukrainai. Īsts draugs ir tas, kas parāda arī trūkumus un vienmēr saka patiesību, pat ja tā ir nepatīkama,” uzskata Cilevičs.
Pārējo Baltijas valstu parlamentārieši bija vienoti – visi trīs Igaunijas delegāti un visi četri Lietuvas pārstāvji balsoja par rezolūcijas pieņemšanu. Kopumā rezolūciju atbalstīja 154 parlamentārieši, pret bija 26 (16 no tiem – Krievijas pārstāvji) un 14 atturējās.
Šādas rezolūcijas ir vairāk vai mazāk deklaratīvi dokumenti, kas tikai noformulē organizācijas attieksmi pret notikušo. Toties vakar tika pieņemts papildu lēmums, kas ierobežos Krievijas delegācijas pilnvaras asamblejā. Viņiem līdz nākamā gada janvārim atņemtas balsstiesības un iespējas piedalīties novērošanas misijās. Tāpat viņiem liegts strādāt EPPA galvenajās lēmējinstitūcijās – pastāvīgajā komitejā, prezidentālajā komitejā un EPPA birojā. Baltijas valstu, Gruzijas un atsevišķi Skandināvijas valstu delegāti gan sākotnēji vēlējās noteikt stingrākas sankcijas un atņemt mandātu Krievijas delegācijas pārstāvjiem. Pašreiz veidojas zināmā mērā paradoksāla situācija – pret Krievijas Valsts domes pārstāvi Alekseju Puškavo vērstas ES sankcijas un iebraukšanas aizliegums, bet ar EPPA mandātu viņš joprojām var brīvi pārvietoties pa Eiropu. Diemžēl asamblejas vairākums nebija gatavs mandāta atņemšanai.
