Strādnieku trūkuma dēļ Latvijas ogas nolasa ukraiņi 103
Latvijā ir sākusies ogu novākšanas sezona, bet lauksaimniekiem galvassāpes sagādā darbaspēka trūkums, tādēļ daži pat sākuši uzticēt šo darbu viesstrādniekiem. Kamēr latvieši devušies strādāt uz Anglijas un Īrijas plantācijām, tikmēr mūsu ogas nolasa iebraucēji no Ukrainas un citām trūcīgākām valstīm.
Mūsdienu lauksaimniecībā ļoti daudzi procesi tiek mehanizēti un automatizēti, bet ogu lasīšana ir viens no tiem darbiem, kur nekādi nevar iztikt bez roku darba izmantošanas. Ar strādnieku atrašanu iet ļoti grūti, stāsta SIA “Inciema ogas” vadītāja Anita Fritsone. “Parasti piesakās gana daudz cilvēku, bet brīdī, kad jāsāk strādāt, daudzi jau ir pārdomājuši. Bet zemenes negaidīs, kamēr es atradīšu darbiniekus; tās jānolasa, tiklīdz nogatavojušās,” secina Fritsone. Strādniekiem viņa maksā 45 centus par salasīto ogu kilogramu. Normāls rādītājs ir ap 50 kg dienā, bet čaklākās darbinieces pamanās salasīt no 80 līdz pat 120 kg dienā. Nomocījusies ar strādnieku meklēšanu, Fritsone apsver iespēju sekot citu ogu audzētāju piemēram un nākamgad aicināt talkā viesstrādniekus no Ukrainas.
Pie šāda risinājuma jau nonākusi krūmmelleņu audzēšanas uzņēmuma “Arosa–R” vadītāja Māra Rudzāte. Īstais melleņu ražas novākšanas laiks būs tikai augustā, bet Rudzāte jau tagad meklē cilvēkus, kas būtu gatavi iesaistīties ogu lasīšanā. Ar darbinieku atrašanu pagaidām diez ko raiti nav veicies. “Visiem “normāliem” cilvēkiem jau ir kāds darbs, bet tie, kas ir brīvi un pa vasaru varētu strādāt, vienkārši nevēlas to darīt. Agrāk pat sūtījām autobusu, lai savāktu darbiniekus, bet nereti tas atbrauca atpakaļ tukšs,” stāsta Rudzāte. “Mūsu glābiņš ir skolotāji un mazāk atalgoto biroja darbu veicēji, kas atvaļinājuma laikā izmanto iespēju piepelnīties,” stāsta melleņu audzētāja.
Vēl viens glābiņš būs ukraiņu viesstrādnieki, ko Rudzāte nolēmusi iesaistīt ražas novākšanā. “Ukraiņi atbrauks uz vienu mēnesi, lai palīdzētu nolasīt ogas. Viņi ir priecīgi par šādu iespēju, jo Latvijā iespējams nopelnīt vairāk nekā viņu dzimtenē.” Melleņu audzētāja vēsta, ka čaklākie ogu lasītāji var nopelnīt līdz pat 35 – 40 eiro dienā. Ukraiņiem tā ir liela nauda, jo Ukrainā minimālā alga pašlaik ir 3200 grivnu (ap 110 eiro) mēnesī, bet vidējā alga ir ap 6700 grivnu (230 eiro) mēnesī. Eiropas Savienība ir ieviesusi bezvīzu režīmu ar Ukrainu, tādēļ iespējams, ka ukraiņi vairāk sāks braukt uz Vāciju, Nīderlandi un citām Rietumeiropas zemēm, kur var nopelnīt vēl vairāk. “Bet pagaidām viņi ērtāk jūtas Latvijā, jo šeit ir viņiem saprotamāka vide, iespējams sazināties krievu valodā,” secina Rudzāte.
Latvijas lauksaimnieki žēlojas, ka laukos hroniski trūkst strādājošo, jo daudzi darbspējīgā vecuma cilvēki aizbraukuši peļņā uz Lielbritāniju, Īriju un citām turīgām zemēm. “Mēs esam izmisumā. Atrast strādniekus ir ļoti grūti, faktiski neiespējami. Nav taisnība tiem, kas saka, ka laukos nav darba. Darba pietiek, bet daudzi vairs negrib strādāt,” stāsta biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Pēc viņas domām, darbinieku deficīts laukos sākās līdz ar paaudžu maiņu, jo vecā padomju laika paaudze aizgāja pensijā, bet vidējā un jaunā paaudze vairs īsti negrib darīt smago darbu. Stricka vaino arī pabalstu sistēmu, kas mazina motivāciju strādāt. “Šī sistēma māca cilvēkus nestrādāt. Tagad goda lieta ir saņemt pabalstu, bet kauns ir nākt uz fermu un tīrīt kūti.”
Vairāk lasiet šīs nedēļas žurnālā “Mājas Viesis” vai e-izdevumā
