Stradiņu grožus varētu nodot Šmita rokās 9
Par jauno P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju, visticamāk, varētu kļūt bijušais starptautiskās farmācijas uzņēmumu grupas “GlaxoSmithKline” Latvijas organizācijas vadītājs ārsts Dins Šmits, kurš šajā amatā nostrādāja 15 gadus.
Jau iepriekš Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs un slimnīcas kapitāldaļu turētājs Rinalds Muciņš nav slēpis, ka “Stradiņi” turpmāk jāvada tādai personai, kurai ir pamatīga pieredze uzņēmumu vadībā. “Man ir bijusi saruna, kura jāturpina. Tas notiks, kad atgriezīšos no ASV,” man īsziņā atbildēja pats iespējamais amata kandidāts.
D. Šmits kopš 2013. gada strādā par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) padomnieku konventa priekšsēdētāju, kura galvenais uzdevums ir konsultēt Senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Augstskolas padomnieku vidū ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, zinātnieks Ivars Kalviņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un citi.
D. Šmits varētu būt tā persona, kas īstenotu VM un RSU rektora Jāņa Gardovska vēlmi apvienot augstskolu, “Stradiņus” un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un 50% kapitāla daļu pēc apvienošanas nodot RSU. “Pašlaik ir divas dažādas īpašuma formas – slimnīca un universitāte. Līdz ar to mēs varam investēt tikai savā struktūrā. Būtu loģiski, ja arī mēs varētu ieguldīt slimnīcās, piemēram, laboratorijās un citur,” to Gardovskis ne reizi vien sacījis masu medijiem. RSU esot aprēķinājusi aptuveno ekonomisko ieguvumu no šādas apvienošanas – tie esot aptuveni 7,5 miljoni latu, jo samazinātos dublējošās funkcijas.
Kad 2012. gadā intervēju “GlaxoSmithKline” Latvijas organizācijas vadītāju, Šmits uz jautājumu par iespējamām izmaiņām Stradiņa slimnīcā, ja vadības groži nokļūtu viņa rokās, atbildēja: “Sīkāk neanalizējot, uzskatu, ka beidzot vajadzētu izvēlēties, vai mēs valstī gribam vienu kārtīgu slimnīcu, kas ir izcilības centrs medicīnā, un atbilstoši to attīstām gan attiecībā uz personālu, gan tiem pakalpojumiem, kas tur tiek sniegti. Otrs ceļš ir pateikt, ka Stradiņa slimnīca ir gluži vienkārši terciāla līmeņa slimnīca, kas sniedz iespējami daudz medicīnas pakalpojumu iespējami daudz cilvēkiem par iespējami zemu cenu. (..) Patlaban pastāv liela plaisa starp personālu, kurš ir ļoti profesionāls un grib strādāt augstā līmenī, un to, kādi darba apstākļi un finansējums no valsts tiek “Stradiņiem” piedāvāts.”
Otrdien notika slimnīcas akcionāru ārkārtas sapulce, kurā līdz 17. februārim pagarināja valdes locekļu iecelšanas termiņu. Pēc Rutas Valteres atlaišanas no valdes priekšsēdētājas amata, kā arī abu valdes locekļu Evas Strīķes un Gunta Baha atkāpšanās bija plānots slimnīcas valdi apstiprināt tūdaļ pēc jaunā gada, taču reālākais Valteres pēctecis Šmits devās atpūtas braucienā uz ASV. Pašreizējie valdes locekļi ārsti Guntis Bahs un Eva Strīķe ir ar mieru savus pienākumus slimnīcas vadībā pildīt arī turpmāk. Kapitāldaļu turētājs Muciņš gan uzskata, ka jaunajiem valdes locekļiem būtu jāstrādā pilnu slodzi slimnīcas vadībā, nevis vēl citos darbos. E. Strīķe ir arī anestezioloģe reanimatoloģe, bet G. Bahs vada Ģimenes medicīnas katedru RSU, kā arī strādā par kardiologu.
Neoficiāli izskanējis, ka slimnīcas vadību varētu uzticēt arī valsts sekretāram Muciņam. Kad to vaicāju veselības ministrei Ingrīdai Circenei, viņa smaidot atbildēja, sak, kas to lai zina, varbūt Muciņš kļūs par veselības ministru, un piebilda, ka slimnīcas vadības iecelšana ir apturēta līdz jaunās valdības izveidošanai. Bet pats Muciņš norādīja – ja ir vēlēšanās viņu pārcelt citā darbā, tad vispirms viņš esot jāatceļ no amata ministrijā.
Medijos izskanējis, ka tieši fiktīvu līgumu slēgšana bijis iemesls, kāpēc aizvadītā gada nogalē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis kratīšanu valdes priekšsēdētājas R. Valteres kabinetā.
