«Stradiņu» galvenajam krēslam gatavo profesoru Bahu 1
Neoficiāli zināms, ka par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli un, visticamāk, arī slimnīcas vadītāju varētu kļūt asociētais profesors Guntis Bahs.
G. Bahs ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) prodekāns, Ģimenes medicīnas katedras vadītājs un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs, kā arī veselības ministres Ingrīdas Circenes ārštata padomnieks ārstniecības jautājumos. Viņš neteica, ka informācija par jauno amatu ir nepatiesa, un to ne apstiprināja, ne noliedza. G. Bahs lūdza vērsties Veselības ministrijā, kas ir slimnīcas vadības nomaiņas iniciatore. Sīkākos skaidrojumos nevēlējās ielaisties arī Stradiņa slimnīcas valsts kapitāldaļu turētājs Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, taču neteica, ka neoficiālā informācija ir aplama.
Veselības ministre Circene LTV raidījumā “100. panta preses klubs” pieļāva iespēju, ka lielākajā valsts slimnīcā pēc 30. aprīļa vairs netiks pagarināts līgums ar diviem valdes locekļiem – valdes priekšsēdētāju Modri Dzenīti un ārstu Raimondu Brici. Nesen šī uzņēmuma valdē sāka strādāt juriste un ekonomiste Rūta Valtere, kura pirms tam strādājusi gan Ventspils domē, gan Finanšu ministrijā, gan arī vairākos uzņēmumos un vadījusi arī Liepājas pārstāvniecību Rīgā. Neoficiāli izskanējis, ka R. Valtere ir RSU rektoram Jānim Gardovskim pietuvināta persona, kas varētu palīdzēt īstenot rektora iecerēto augstskolas un slimnīcas apvienošanas plānu. Šādu iespēju nenoliedza arī slimnīcas speciālisti, taču atgādināja, ka 90. gados jau vienas “laulības” ir pārdzīvotas un izjukušas, jo Stradiņa slimnīca atteicās no augstskolas virsvadības. Viņi šaubās, ka otrreizēja apvienošanās varētu vainagoties ar panākumiem.
Nesen TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka RSU pagājušā gada rudenī lūgusi valdības vadītāju Valdi Dombrovski atbalstīt “Stradiņu” un Bērnu slimnīcas apvienošanu, atdodot pusi no jaunizveidotās slimnīcu apvienības universitātei. Apvienības iniciatore – Stradiņa universitāte – kā galveno reformu iemeslu min slikto slimnīcu darbu un pieprasa reformu veikt steidzami. Vēstules autors bija Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, kurš rektora J. Gardovska vārdā aprakstīja, cik slikti līdz šim strādājušas slimnīcas, un pieprasīja steidzami veikt reformu. Rektoram rudenī beidzas pilnvaras, ar ko daļēji varētu izskaidrot steigu, kādā iecerēta abu slimnīcu apvienošana un pievienošana viņa vadītajai universitātei.
G. Bahs, kurš strādā RSU, varētu palīdzēt šo uzdevumu īstenot.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska G. Bahu raksturoja kā ļoti principiālu, profesionālu un atbildīgu personu. To apgalvoja arī Stradiņa slimnīcas ilggadējie speciālisti, taču bija pārsteigti, ka Bahs varētu nākotnē vadīt lielāko valsts ārstniecības iestādi.
Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis uzskata, ka uz šādu amatu būtu jārīko konkurss un ka slimnīcas vadītājam tomēr ir jābūt administratīvā darba pieredzei uzņēmumu vadībā. Viņaprāt, Latvijā tāpat kā Igaunijā vajadzētu izstrādāt un pieņemt universitāšu slimnīcu likumu, kur būtu noteikta gan valsts pārstāvniecības izvirzīšanas, gan arī finansēšanas kārtība, tad varētu novērst situācijas, ka pēkšņi no ministrijas puses parādās kādas personas, kas saņem vadošus amatus.
Arī asinsvadu ķirurgs un slimnīcas Izglītības un zinātnes departamenta direktors Dainis Krieviņš ir pārliecināts, ka tik lielu uzņēmumu ar 3000 darbiniekiem būs ļoti grūti vadīt bez nopietnas administratīvā darba pieredzes. Turklāt jāņem vērā, ka slimnīca nolēmusi īstenot grandiozu plānu – jaunas slimnīcas būvniecību, tāpēc ar ārstniecības iestādes vadītāja izvēli ministrijai vajadzētu būt īpaši piesardzīgai.
Galvenais arguments, kāpēc kapitāldaļu turētājs vēlas “Stradiņos” redzēt citu valdi, ir pašreizējās vadības nespēja sabalansēt slimnīcas budžetu – izdevumi esot lielāki nekā ienākumi. R. Muciņš sacīja, ka tas patlaban esot lielākais diskusiju objekts starp veselības ministri un slimnīcas vadību. “Jāmeklē, kā strādāt lētāk un efektīvāk. Slimnīca nevar ilgstoši strādāt ar nesabalansētu budžetu,” sacīja valsts sekretārs.
Tomēr liela daļa slimnīcas speciālistu uzskata, ka pašreizējais slimnīcas valdes priekšsēdētājs finansists Modris Dzenītis ir spējis veiksmīgi nodrošināt slimnīcas darbu.
M. Dzenītis uzskata, ka konstruktīvi, tālredzīgi un mērķtiecīgi būtu kopīgi meklēt risinājumus nozarē ilgstoši pastāvošai problēmai – ar pieejamo finansējumu nav iespējams nodrošināt visu valsts šobrīd garantēto palīdzību visiem iedzīvotājiem. Principiāli jautājumi ir veselības aprūpes pakalpojumu tarifu noteikšana atbilstoši to faktiskajām izmaksām. Valstij ir drosmīgi, skaidri un nepārprotami jānosaka apmaksāto pakalpojumu grozs un to pakalpojumu saraksts, par kuriem valsts nemaksā. Neviena valde nespēs sabalansēt lielākās ārstniecības iestādes budžetu, kamēr ministrija nebūs sakārtojusi šos jautājumus, uzskata slimnīcas vadošais personāls.
