“Stradiņiem” iesaka iztikt bez vadītāja 3
Veselības ministrijas izsludinātajā konkursā, kurā par P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amatu sacentās deviņpadsmit pretendenti, uzvarējusi finansiste Elita Buša. Viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtu, kur ieguvusi maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā. Buša piecpadsmit gadus ir strādājusi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu pārvaldes direktora vietnieci un ieņēmusi citus vadošus amatus, bet pēdējos gadus bijusi finansiste akciju sabiedrībā “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. Buša aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Mārupes novadā startēja no Zaļās partijas saraksta.
Konkursa neatkarīgais novērotājs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Vētra sacīja, ka konkursa procedūra bijusi ļoti korekta. Vētra pastāstīja, ka Veselības ministrijas amatpersonas, kuras bija izvirzītas konkursa komisijā, nolēmušas ieteikt “Stradiņu” valdei nevēlēt valdes priekšsēdētāju, bet katram valdes loceklim uzņemties atbildību par konkrētu jomu. Šis ieteikums nav jāuztver kā obligāts, jo valdei pašai ir tiesības izlemt, vai priekšsēdētāja amats ir nepieciešams.
Līdzšinējās valdes pārstāves Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājas Andas Čaksas pārziņā ir ārstnieciskais darbs, bet Normunds Štāls atbild par jaunās slimnīcas celtniecību, savukārt jaunās valdes locekles kompetencē būs finanšu jautājumi.
Buša pastāstīja, ka viņas sapnis kopš bērnības bijis kļūt par ārsti, taču dzīve tā iegrozījusies, ka darbs ir saistīts ar finanšu administrēšanu, bet interese par veselības aprūpes jautājumiem neesot zudusi. “Tagad kaut daļēji varēšu īstenot savu sapni, palīdzot slimnīcai soli pa solim tikt galā ar problemātiskajiem finanšu jautājumiem,” sacīja jaunā valdes locekle.
Stradiņa slimnīcas galvenā ārsta amatā apstiprināts bijušais ilggadējais slimnīcas vadītājs Arnolds Atis Veinbergs, kurš pēc aiziešanas pensijā turpināja strādāt par radiologu.
Lai uzlabotu pacientu diagnostiku, ārstēšanu un aprūpi, Veinbergs apņēmies attīstīt Neatliekamās medicīnas centra infrastruktūru un procesus, ieviest tādu ārstniecības struktūrvienību pārvaldības modeli, kas atbilst moderno universitāšu slimnīcu pieredzei, veikt medicīnas tehnoloģiju izvērtēšanu un atjaunošanu, ieviest elektronisko medicīnisko dokumentāciju, aktivizēt rezidentu iesaistīšanu klīniskos un pētnieciskos procesos, izstrādāt un ieviest ārstēšanas un aprūpes kvalitātes kritērijus, vienlaikus pilnveidojot un attīstot personālu.
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis, kurš slimnīcā vada arī medicīnas padomi, uzsvēra, ka viena vai divu cilvēku nomaiņa vai jaunu atnākšana slimnīcas vadības līmenī neko būtisku neuzlabos, kamēr valstī nemainīsies veselības aprūpes politika. “Kamēr netiks ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana, pieņemts likums par universitātes klīniku, tikmēr situācija neuzlabosies un mēs būsim spiesti pāriet uz “mazo” medicīnu, kur nebūs vairs iespējams saņemt augsti profesionālu medicīnisko palīdzību, jo katastrofāli trūks ginekologu, kardiologu, traumatologu un citu speciālistu,” sacīja Ērglis.
