Stradiņa slimnīcas melnā piektdiena 0
Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centrā veikta viena no sarežģītākajām operācijām pasaulē – endarterektomija no plaušu artērijas. Bet pēc divām dienām Kardioloģijas centrs gandrīz uzsprāga, jo tā pagrabstāvā eksplodēja vairāk nekā 20 skābekļa baloni, izraisot ugunsgrēku.
Tajā cieta divi slimnīcas darbinieki un tika evakuēti 170 pacienti. Slimnīcas 32. korpusā izvietotas arī reanimācijas, plaušu slimību, invazīvās kardioloģijas un citas nodaļas, kuras ir pārpildītas ar smagi slimiem cilvēkiem.
Reanimācijas nodaļas vadītājs Pēteris Ošs sacīja, ka viņš pirmo reizi savos 50 darba gados piedzīvojis tik dramatisku situāciju – bijuši atsevišķi nelieli skābekļa aizdegšanās gadījumi, bet nekad tik milzīga eksplozija. Piecpadsmit viņa vadītās nodaļas slimniekus no aiziešanas mūžībā paglābusi elektrība, kas nav pazudusi sprādziena laikā, kā arī nodaļā pietiekamā daudzumā pieejamie nelielie skābekļa baloni, kurus izmanto, pārvadājot slimniekus no vienas nodaļas uz otru. Pacientus evakuēt nav bijis viegli, jo gultas smagas. Patlaban darbs nodaļā atjaunots, un tās vadītājs cer, ka skābekļa baloniem tiks atrasta tāda vieta, kas neapdraud slimnieku drošību.
Bijušais slimnīcas vadītājs Māris Pļaviņš uzskata, ka šis negadījums liek domāt, ka slimnīcā ir dramatiski apieti ugunsdrošības noteikumi.
“Atļaujot turēt bīstamus priekšmetus ēkā, kur ārstē tik daudz slimnieku, ugunsdzēsēji, visticamāk, būs piekāpušies pašu radīto noteikumu priekšā,” secināja ārsts Pļaviņš.
Slimnīcas medicīnas personāls man apgalvoja, ka pēc atsevišķās skābekļa balonu noliktavas nojaukšanas Ventspils ielā, lai atbrīvotu būvlaukumu jaunās slimnīcas ēkas celtniecībai, bijušas vismaz divas reizes, kad balonus varēja ievietot atsevišķā ēkā, bet neizprotamu iemeslu dēļ tas neesot izdarīts. Slimnīcas valdes locekle Eva Strīķe Latvijas Radio ziņu raidījumā sacīja, ka 70. gados, kad ekspluatācijā nodeva 32. slimnīcas korpusu, nebija tādu tehniskās drošības prasību, kādas izvirzītas patlaban. Skābekļa rezervju uzglabāšana atbilstot normām, kas pastāvēja pirms 40 gadiem. Viņa solīja meklēt iespējami ātrāko risinājumu skābekļa balonu uzglabāšanai citā vietā. E. Strīķe kā vienu no savām personīgajām versijām par traģēdijas iemesliem izvirzīja lielu skābekļa daudzuma koncentrāciju telpā, bet tehnisko darbinieku pieļautās kļūdas vai paviršību nosauca kā vienu no pēdējiem iespējamajiem. Viņa uzsvēra – galvenais būšot slēdziens, kas taps pēc izmeklētāju, speciālistu un tehnisko darbinieku apkopotās informācijas, nevis viņas personīgās versijas. Vienlaikus valdes locekle neslēpa, ka “atbildība ir mūsējā, tāpat kā pacientu apkalpošana”.
Bijušais slimnīcas vadītājs Modris Dzenītis pastāstīja, ka pašreizējā skābekļa balonu novietnes projekta izstrādē piedalījušies speciālisti, kuru kompetencē ir skābekļa uzglabāšanas drošība. Valstī neesot daudz šādu speciālistu, un viņiem ir pietiekami augsts zināšanu līmenis. Viņš uzskata, ka avārija ir nelaimīga apstākļu sakritība.
Pēc neoficiālas informācijas zināms, ka jau ceturtdien no baloniem nākusi šņācoša skaņa, bet neesot sekojusi operatīva rīcība. Visticamāk, to, vai tā bijusi taisnība, noskaidros kriminālprocesa laikā.
Svētdien slimnīcas darbs atjaunots ierastajā ritmā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs, kur sprādziena izraisītā ugunsgrēka laikā tika bojāti 20 kvadrātmetri, atkal uzņem pacientus, informēja Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle. Piektdien, kad notika nelaime, mediķi un darbinieki esot strādājuši līdz pulksten divpadsmitiem naktī, avārijas seku likvidēšana turpinājusies arī sestdien, lai svētdien varētu sākt strādāt ikdienas režīmā. Arī 32. korpusa stacionāros turpinās gan slimnieku uzņemšana, gan ārstēšana.
Tie 19 pacienti, kas pēc avārijas pārvesti uz citām Rīgas slimnīcām, turpinās tur ārstēties līdz brīdim, kad viņus varēs izrakstīt no stacionāra.
