Stradiņa slimnīcā veikta Baltijā unikāla operācija, glābjot pacientes redzi 0
Pateicoties speciālistu sadarbībai, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas institūtā pacientei ar diagnozi “karotīdi-kavernoza fistula”, glābjot viņas redzi, veiksmīgi veikta sarežģīta operācija, kas līdz šim nebija realizēta ne Latvijā, ne Baltijā, aģentūru LETA informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Mileiko.
Slimnīcas speciālisti uzver, ka pieredze, kad, apvienojot spēkus no dažādām klīnikām, ir iespējams izdarīt ko nebijušu, paver daudz plašākas ārstniecības iespējas nākotnē.
Iestādes Radioloģijas institūta vadītājs un operējošais ārsts, profesors Kārlis Kupčs skaidroja, ka pacientei galvas vēnās bija izveidojies savienojums ar artērijām, tāpēc vienā vēnā asins plūsma bija izmainīta, tās nevis atplūda no acs ābola, kā tam vajadzētu būt, bet gan plūda otrā virzienā, kā rezultātā acs pamazām gāja bojā un paciente lēnām zaudēja redzi.
Parasti šādas vēnas tiek slēgtas caur asinsvadiem, kuriem piekļūst caur cirkšņa vēnām, taču ir atsevišķas situācijas, kā šī, kad asinsvadu īpatnības dēļ, tas nav iespējams.
“Literatūrā ir aprakstīta prakse, kad šādās situācijās acs vēnai piekļūst caur aci, atgriežot plakstiņu, taču neviens no mums šādā operācijā nebija piedalījies. Tāpēc liels paldies profesorei Gunai Laganovskai, neiroķirurgam Raimondam Mikijanskim, kā arī anestezioloģei Ilzei Lācei, kuri bija pietiekami drosmīgi, uzņēmās atbildību un piekrita piedalīties šajā operācijā,” pateicās Kupčs.
Viņš atzina, ka negāja viegli, bet, pateicoties ārstu profesionalitātei, vēnu gar acs ābolu izdevās atrast un novirzīt asinsplūsmu tā, kā nepieciešams. Paciente jūtas labi, acis ir veselas un viņa šodien tiek izrakstīta no slimnīcas.
“Mēs bieži dzīvojam katrs savā “aliņā” un nezinām, ko dara citi kolēģi, bet, pateicoties šai pieredzei, kad sadarbojās Radioloģijas institūts ar Neiroķirurģijas, Oftalmoloģijas un Anestezioloģijas klīnikām, ieraudzījām, ka varam veikt ļoti sarežģītas operācijas, tādas, kas iepriekš nav veiktas, un tas ārstniecībā paver daudz plašākas iespējas, kuras noteikti izmantosim,” uzskata Kupčs.
Savukārt neiroķirurgs Mikijanskis skaidroja, ka tā bija nozīmīga operācija, jo pacientei nebija citas iespējas, kā slēgt fistulu, kā tikai caur vēnu, kas ir acī. Ja tas nebūtu izdarīts, paciente pamazām zaudētu redzi.
“Esmu pateicīgs sarežģītiem pacientiem, kuri mūs, ārstus, saved kopā, jo bieži nezinām par kolēģiem, ko kurš var izdarīt, cik daudz gatavs izkāpt no savas komforta zonas.
Lieliskā tandēmā ar profesori Laganovsku izveidojām pieeju orbītas vēnai, kuras diametrs trīs milimetri, un kateterizējām to, lai profesors Kupčs ar savu komandu varētu veiksmīgi turpināt operāciju un slēgt asinsvadu nepareizo savienojumu,” komentēja Mikijanskis.
Pēc viņa paustā, profesors Kupčs ir ļoti īpašs cilvēks, kura vārds jau ir ierakstīts mūsu medicīnas vēsturē, jo viņš ne tikai ir izveidojis invazīvās radioloģijas nozari Latvijā, bet, daloties ar savu pieredzi un zināšanām, veido jauno paaudzi.
Arī profesore Laganovska stāstīja, ka ir ļoti gandarīta gan par operācijas rezultātu, gan veiksmīgo sadarbību.
“Līdz šim nebiju nokļuvusi neiroradiologu operāciju zālē, un man bija liels atklājums, ka ar tik mazinvazīvām metodēm ir iespējams paveikt tik daudz. Tā bija ļoti izglītojoša operācija, jo ieraudzīju, kādas ir neiroradioloģijas iespējas un kā tās varam izmantot savā nozarē,” atzina Laganovska.
Viņa ir pateicīga operācijas idejas autoram profesoram Kupčam par Oftalmoloģijas klīnikas iekļaušanu operācijas grupā, kā arī talantīgajam neiroķirurgam Mikijanskim, kurš ar savu drosmi, enerģiju un vēlmi palīdzēt pacientei pārliecināja arī viņu iesaistīties operācijā.
