Strādās pie deviņām versijām, izvērtējot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus 2
Pirmdien, 3.augustā, uz otro sēdi sanāca Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā komisija 11. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanai. Vēl plānotas divas vai trīs sēdes, lai ar gala ziņojumu, kas būs publisks, varētu nākt klajā 24. augustā.
Vakar neilgi pirms komisijas darba sākuma saņemts apjomīgs ziņojums no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, ar kuru komisija neesot vēl paguvusi iepazīties. Taču uz nākamo sēdi komisija gaida ziņojumus arī no Bērnu klīniskās slimnīcas. Komisija ir vienojusies par darbu pie deviņām versijām.
Kā sacīja komisijā strādājošais Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, jau tagad skaidrs, ka komunikācija un lēmumu pieņemšana nav bijusi pietiekami operatīva. “Izskatījām jautājumu par nākotnē veidojamām operatīvām grupām, kas pieņemtu lēmumus krīzes situācijās.” Uz manu jautājumu, vai lēmums atcelt svētku gājienu bija pareizs vai ne, S. Voldiņš atbildēja ka šis jautājums neesot sēdē apspriests. Citā sarunā virsdiriģents Māris Sirmais sacīja, ka, viņaprāt, nav saprotams, kādēļ netika pieņemts loģisks lēmums, ka gājienā iet tie, kuri jūtas labi un nav pārguruši. Kā var iedomāties atņemt bērniem emocionālāko mirkli?
Komisija vienojās turpināt darbu pie slodžu plānojuma. Ir iecerēts salīdzināt praktiskās slodzes ar iepriekš plānotajām. Tā, piemēram, 11. jūlija ģenerālmēģinājums rīta cēlienā beidzies pat ātrāk, nekā plānots. Aprunājoties ar vairākiem diriģentiem, dzirdēju to pašu, ka šajos svētkos slodze bijusi pat mazāka nekā iepriekšējos. Arī Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks atzina, ka šajos svētkos lielos vilcienos nekas nav darīts savādāk kā iepriekšējos.
Komisija iešot cauri visām deviņām versijām, skatoties, vai tās ir iespējams pierādīt. Lai izpētītu pieļāvumu par bezskābekļa kabatām, uz nākamo sēdi tiks pieaicināti Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti. Ir arī nepierādāmas versijas, piemēram, ka bērni skolās nav pietiekami izgulējušies. “Šādam pētījumam komisijai nav pietiekamu resursu,” sacīja S. Voldiņš.
Otra lieta, pie kā komisija vēl strādā, attiecas uz visu pasākumu gaitu. Proti, vai plānotie riska vadības pasākumi bija pietiekami? Jau tagad redzams, ka nebija skaidrības, kā rīkoties 11. jūlija vakarā, kad Mežaparka estrādē noģība vairāk nekā 40 bērnu. Nebija ņemts vērā tāds faktors kā psihoemocionālais stress. Komisija nolēmusi noskatīties ierakstu, lai redzētu, tieši kuros sektoros bērni ģība, kāda bija notikuma tendence, vai te pastāv kādas cēloņsakarības.
Komisija konstatējusi, ka kļūme bija evakuācijas izeju trūkums, kā rezultātā noģībušie bērni nesti nost visu acu priekšā pa estrādi. Vai pie vainas nebija arī bērnu lielā sablīvētība estrādē? Komisija nolēmusi vērsties pie psiholoģijas speciālistiem, lai turpmāk tribīnēs piepildījumu veidotu atbilstoši bērnu komforta līmenim.
