Dānijā strādājošo skaits pieaug, taču darba roku joprojām trūkst 9
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc “Eirostat” sniegtajiem datiem, 2022. gadā Dānijā bija lielākais jaunu darbinieku īpatsvars Eiropas Savienībā – vairāk nekā pieci procenti no visiem nodarbinātajiem, šāds pieaugums tādēļ, ka iebraukuši vairāk imigrantu un vairāk sākušas strādāt sievietes. Līdzīgi arī Somijā, Spānijā un Zviedrijā.
Pakalpojumu nozarēs strādājošo vairāk
Privātā psihiatriskā klīnikā Broneslavā, kur strādā medmāsa Taņa Pilgārda Rozvala Līra, pirms trim gadiem bija astoņi darbinieki, tagad jau 13. Klīnika ir paredzēta cilvēkiem, kuri diagnozes dēļ nevar dzīvot vieni vai arī viņiem ar tiesas spriedumu noziedzīgas uzvedības dēļ piespriests dzīvot klīnikā.
Taņa rūpējas par pacientu veselību kopumā, ievada viņiem zāles, administrē nepieciešamās procedūras, pārliecinās, vai nav beigušies medikamenti, un uzmana, vai pacienti lieto pareizās devas. “Diemžēl nav daudz medmāsu, kas izvēlas šādu darbu, bet man patīk. Sabiedrība šādu pakalpojumu neuzskata par prioritāti – tas ir iespējams tikai tādos gadījumos, ja privātie uzņēmumi par to maksā algu. Šāds veselības aprūpes pakalpojums pie mums tiek uzskatīts par ārkārtēju. Runājot par veselības sistēmu kopumā, medmāsas nav apmierinātas ar darba apstākļiem valsts medicīnas iestādēs un tāpēc aiziet no darba, sāk apgūt pilnīgi citas profesijas. Daudzas manas iepriekšējās kolēģes darbu jau ir pametušas. Ja kaut kas šajā jomā nemainīsies, Dānijas valsts veselības aprūpes sistēma būs “badā” tieši darbaroku trūkuma dēļ.”
Medicīnā strādājošo skaits Dānijā ir palielinājies, bet tas tik un tā nav pietiekami, lai nozare funkcionētu bez problēmām. Kopumā pēdējo divu gadu laikā strādājošo skaits Dānijā pieaudzis par 200 tūkstošiem, nodarbinot 68% iedzīvotāju (salīdzinoši Latvijā 64,6%). Lielākais pieaugums – par 1500 darbiniekiem bijis veselības un sociālo pakalpojumu nozarē, tad seko valsts pārvalde, aizsardzība un policija.
Palīdz iekārtoties darbā
Rumānis Florians Novaks ar ģimeni dzīvo un strādā Dānijā jau 15 gadus. Viņa pašreizējā darbavieta ir Frederikshavnas osta. Florians strādā ūdens un vēja izturīgu audeklu ražotnē, ko izmanto kuģu aprīkojumā – tie ir līdzīgi materiāli, ar ko pārklāj, piemēram, automobiļu piekabes. “Dānijā labi ir tas, ka pašvaldībās darbojas vairākas atbalsta programmas, kas palīdz bezdarbniekam iekārtoties darbā, kas viņiem patiešām patīk. Darba meklētājs izvēlētajā uzņēmumā vai iestādē uzsāk četru nedēļu praksi, un, ja darbā viņu tomēr nepieņem, viņš uzsāk nākamo praksi citā uzņēmumā,” stāsta Florians.
Alga, ko Florians nopelna mēneša laikā, pēc nodokļu nomaksas ir 2000 eiro. Viņa sieva Kinga strādā zivju pārstrādes rūpniecībā, un viņas darba samaksa ir tikai nedaudz lielāka. Novaku ģimenē aug astoņus gadus veca meita, un māja Frederikshavnā ir iegādāta kredītā. “Ir ļoti grūti atrast labu darbu. It kā darbinieku trūkst, bet algas Dānijas dārdzībā nav lielas. Pārtikas cenas pēdējā laikā pieaugušas vismaz par 100 procentiem. Pirms gada piens maksāja 1 eiro 19 centus, tagad 2 eiro 11 centus. Es visu laiku pūlos atrast darbu ar lielāku algu, bet man laikam tas nav iespējams. Dānijas darba tirgus lielākā problēma ir algu līmenis, salīdzinot ar vispārējo dārdzību valstī. Es ik pa laikam domāju par atgriešanos Rumānijā, bet diemžēl manā zemē ir augsts korupcijas līmenis. Dānijā meitai ir labākas izglītības iespējas un mums visiem – labāka veselības aprūpe, tomēr ar silto klimatu un manu Rumānijas ģimeni Dānija nevar sacensties,” salīdzina Florians.
Par izglītību un vīriešiem maksā vairāk
Tas, ka Florianu ģimenē sievai ir nedaudz lielāka alga nekā vīram, drīzāk ir netipisks gadījums. Lai gan dzimumu līdztiesība ir viens no ES pamatprincipiem, sievietes Eiropas Savienībā joprojām saņem gandrīz par 13 procentu mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Arī Dānijā pastāv atšķirības vīriešu un sieviešu atalgojumā, biežāk privātajā sektorā, kur vīrieši vidēji saņem par septiņiem astoņiem procentiem lielāku algu nekā sievietes.
Dānijā vidējā darba samaksa stundā ir 33,7 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vislielākās algas ir pētniecībā – 53 eiro stundā, darbiniekiem ar pamatskolas un vidējo izglītību – 25 eiro. Iedzīvotājiem bez izglītības darba samaksa par vienu darba stundu ir viszemākā – 17 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Pēdējo divu gadu laikā darba algas Dānijā ir pieaugušas par apmēram sešiem procentiem. Zemākās algas 986 eiro pieaugušas līdz 1049 eiro un lielākās – no 8055 eiro līdz 8566 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Dānijas nodokļu sistēma nosaka prāvākus nodokļus tieši lielo algu saņēmējiem, kuri maksā 53 procentus no saviem ienākumiem. Mazāko algu saņēmēji nodokļos samaksā 37 procentus.
Studentiem iespējas piepelnīties
Dānijā ir viegli atrast darbu viesmīlības nozarē – reizēm pat dāņu valodas zināšanas nav nepieciešamas, ja runa ir par restorāniem ar starptautisku ievirzi, piemēram, suši ēdināšanas iestādēm. Tipiskā dāņu restorānā, kur piedāvā vietējo virtuvi, valoda gan jāzina.
“Es ieraudzīju “Facebook”, ka restorāns “Svalegaarden” (latviski – “Bezdelīgu dārzs”) meklē oficiantus, un uzrakstīju e-pastu. Mani uzaicināja uz interviju un pieņēma darbā,” stāsta Liāna Miķelsone, Olborgas universitātes Internacionālo biznesa komunikāciju studente. Liānas ģimene no Rīgas uz Dāniju pārcēlās, kad viņai bija 13 gadi.
“Par oficianti strādāju jau vairāk nekā gadu. Darba alga šajā laikā par katru nostrādāto stundu ir palielinājusies par gandrīz pieciem eiro. Man ir paveicies, jo daži darba devēji algu nepalielina un arī mikroklimats nav tik patīkams. Es savā darbā jūtos kā ģimenē, kā kopā ar draugiem. Pēc darba pasēžam un iedzeram alu. Protams, mani nodarbina jautājums, kā es Dānijā varēšu atrast darbu internacionālajā biznesa komunikācijā. Savas studijas sāku universitātes juridiskajā fakultātē, bet ātri sapratu, ka šī izglītība man dos iespēju strādāt tikai Dānijā. Vēlējos kaut ko plašāku un tāpēc nomainīju studiju programmu. Domāju, ka pēc universitātes beigšanas atradīšu darbu starptautiskajās sabiedriskajās attiecībās vai tulkošanā. Es pārvaldu latviešu, dāņu, angļu un krievu valodu. Galvenais ir darīt to, kas patīk.”
Tik un tā trūkst darbinieku
Pēdējo divu gadu laikā darba algas Dānijā ir pieaugušas par apmēram sešiem procentiem. Zemākās algas no 11 837 eiro gada ienākumiem (986 eiro mēnesī) uz 12 588 eiro (1049 eiro mēnesī), un lielākās algas no 96 664 eiro gada ienākumiem (8055 eiro mēnesī) uz 102 794 eiro (8566 eiro mēnesī) pirms nodokļu nomaksas.
Dānijā ir ļoti augsta nodarbinātība un mazs bezdarba procents, bet tik un tā trūkst darbinieku. Trūkst ne tikai vienkāršu darbu darītāju (uzkopšanas uzņēmumos), bet arī pedagogu, medmāsu, juristu, advokātu un konsultantu. Lai gan nodarbinātības līmenis pieaug arī imigrantu vidū, kas Dānijā ieradušies no Turcijas, Sīrijas, Irānas, Pakistānas, Somālijas un citām valstīm (pēdējos piecos gados no 53 līdz 65 procentiem), darbinieku skaits tik un tā nav pietiekams.
