Foto – LETA

Strādājošie visvairāk tērē pārtikai, pensionāri – komunālajiem pakalpojumiem 0

Latvijā strādājošie iedzīvotāji visvairāk tērē pārtikai, savukārt pensionāri – komunālajiem pakalpojumiem, liecina “Swedbank” veiktā aptauja.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Baidījāmies piestāt pat benzīntankā!” Latviešu ģimene piedzīvojusi trillera cienīgu bēgšanu no Zviedrijas, lai glābtu savu bērnu 311
Mājas
Kam patiesībā paredzēti veļas mašīnas atvilktnes 3 nodalījumi, zina vien retais
Mājas
Kāpēc tējas maisiņu nedrīkst izspiest tasītē? Daudzi cilvēki to pat nenojauš 12
Lasīt citas ziņas

Tā vēsta, ka strādājošie visvairāk tērē pārtikas un mājsaimniecības preču iegādei (76%), komunālajiem un citiem maksājumiem par mājokli (65%), transportam (53%), kā arī veselības aprūpei (33%) un kredīta vai līzinga apmaksai (33%).

Savukārt pensionāru galvenās ikmēneša izmaksu pozīcijas ir komunālie pakalpojumi (86%), izdevumi par veselības aprūpi (77%), pārtiku (36%) un transportu (22%). Pensionāru galveno piecu ikmēneša izdevumu sarakstā ietilpst arī izmaksas par izglītību un jaunu prasmju apguvi (31%).

CITI ŠOBRĪD LASA

Bankā arī uzsvēra, aprēķini liecina, ka, pašreizējiem darbspējīgā vecuma cilvēkiem aizejot pensijā, viņu ienākumi nākotnē var sarukt uz pusi, un aptaujā noskaidrots, ka gadījumā, ja ikmēneša ienākumi samazinātos uz pusi, iedzīvotāji būtu gatavi atteikties no izklaides (47%), tēriņiem par dažādām pārtikas un mājsaimniecības precēm (40%), kā arī regulāras apģērbu un apavu iegādes (36%).

Savukārt lielākā daļa pensijas vecuma respondentu uz jautājumu, ko viņi darītu, ja pašreizējie ienākumi palielinātos divas reizes, atbildējuši, ka veidotu uzkrājumus “labākai rītdienai” (64%), dotos ceļojumā (62%), kā arī biežāk apmeklētu kultūras pasākumus un ļautos vaļaspriekiem (39%).

“Patlaban vidējā pensija valstī ir 185 lati, kas ir aptuveni 40% no Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju rīcībā esošajiem vidējiem ienākumiem. Diemžēl šodienas strādājošie Latvijas iedzīvotāji neapzinās situāciju, ka, paļaujoties tikai uz valsts pensiju sistēmu, vecumdienās viņu ienākumi var sarukt pat uz pusi. Demogrāfiskās tendences rāda, ka strādājošo skaits uz vienu pensionāru valstī arvien sarūk – 2011.gadā uz vienu pensionāru bija vien divi strādājošie. Savukārt pensionāru skaits pieaug, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem jau laikus jāsāk rūpēties par labklājīgām vecumdienām,” sacīja “Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” vadītājs Harijs Švarcs.

Lai noskaidrotu, vai un kā šodienas darbspējīgie iedzīvotāji spētu pielāgoties situācijai, ja ikmēneša ienākumi samazinātos uz pusi, “Swedbank” sākusi projektu “Pensiju eksperiments”, kurā ikviens mēneša laikā sociālajos medijos varēs sekot līdzi tam, kāda ir ikdiena ar Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju rīcībā esošajiem vidējiem ienākumiem un kāda ar Latvijas vidējās pensijas saņēmēja budžetu. Projekta ietvaros strādājošs jaunietis vienu mēnesi mācīsies iztikt ar vidējo pensiju – 180 latiem, bet pensionāres rīcībā būs 400 latu.

Reklāma
Reklāma

Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.