Strādājošie kļūst turīgāki, pensionāri – trūcīgāki 19
Nabadzības riskam pakļauts teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 19,4% no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti par situāciju 2012. gadā. Visvairāk – par 3,8 procentpunktiem viena gada laikā – nabadzības risks pieaudzis tieši vecuma grupā no 65 gadiem – 2011. gadā nabadzība draudēja 13,9% vecākā gadagājuma cilvēku, bet 2012. gadā jau 17,7%. Vienīgi bezdarbnieki tuvinājušies nabadzībai straujāk nekā pensionāri.
Bēdīgā aina tieši pensionāru un bezdarbnieku vidū skaidrojama ar to, ka sociālā atbalsta apjoms nestrādājošiem cilvēkiem 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu gandrīz nav pieaudzis, liecina CSP dati. Pabalstu un cita atbalsta saņēmējiem ienākumi auguši tikai par 0,1%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, kamēr ienākumi no algotā darba ir pieauguši par 7,9% uz katru mājsaimniecības locekli.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš teic, ka šie CSP atzinumi nesagādājot nekādu pārsteigumu, jo nemitīgi notiekot nejēdzības, kas iedragā Latvijas pensionāru iztikšanu. Viņaprāt, pensionāru ievēlētie deputāti pieņem lēmumus, kas pensionāru dzīves līmeni nevis uzlabojot, bet aizvien pasliktinot. Kā pēdējais piliens esot arī elektrības tirgus atvēršana, ko pensionāri uzskata par kārtējo veidu, kā iedragāt viņu jau tā knapos ienākumus un nopelnīt uz pensionāru rēķina. “Diemžēl situācija kļūst pietiekami draudoša, lai meklētu risinājumu,” stāsta A. Siliņš, norādot, ka par turpmāko rīcību pensionāri lems jau 17. februāra Pensionāru federācijas domes sēdē.
Labklājības ministrija (LM) regulāri izmanto CSP datus dažādās jomās. “Tie ir vieni no papildu rādītājiem, kas var pamatot problēmas, atspoguļot situāciju valstī, un ļauj mums salīdzināt to ar citām Eiropas Savienības valstīm,” klāsta LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla, uzsverot, ka arī šie dati nepaliks bez ievērības. Viņa atzīst, ka nabadzības problēma Latvijā ir aktuāla jau daudzus gadus. Pērn decembrī valdība apstiprinājusi LM sagatavoto ziņojumu “Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, kurā piedāvāti risinājumi. Valdība ministrijai noteikusi konkrētus uzdevumus: līdz 30. aprīlim jāiesniedz koncepcija par adekvātu un metodoloģiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni valstī un gada laikā pēc tā noteikšanas jāveic nepieciešamie grozījumi sociālās palīdzības sistēmā.
Lai risinātu pensijas vecuma cilvēku un bezdarbnieku nabadzības risku, līdz 2015. gada beigām LM valdībā jāiesniedz koncepcijas projekts par iespēju noteikt bāzes jeb sociālo pensiju un minimālo bezdarbnieka pabalsta apmēru, kā arī pārskatīt valsts sociālo pabalstu izdevumus vai to apmērus, lai piesaistītu to sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.
CSP Sociālās statistikas departamenta pārstāve Liene Āboliņa skaidro: “Nabadzības riska indekss tiek aprēķināts atkarībā no visu iedzīvotāju ienākumu apjoma. Ja cilvēkiem ienākumi pieaug, palielinās arī nabadzības sliekšņa vērtība. Tā kā pensionāriem ienākumi nepieaug tik strauji kā strādājošajiem, viņi nabadzības riskam potenciāli pakļauti lielākā mērā.” Respektīvi, tiešā veidā pensionāri nekļūstot trūcīgāki, bet citas sociālekonomiskās grupas kļūst turīgākas. Krīzes laikā situācija bijusi pretēja – daudzi cilvēki palika bez darba, algas samazinājās, bet pensionāri teorētiski kļuva mazāk pakļauti nabadzības riskam, jo pensijas nesaruka tik krasi.
Par materiālo nenodrošinātību un spēju atļauties konkrētas lietas precīzāk liecinot nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji. Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai Latvijā 2012. gadā pakļauti bijuši 35,2% jeb 703 000 no visiem iedzīvotājiem, kas ir par 28 000 mazāk nekā gadu iepriekš. CSP norāda, ka samazinājumu ietekmējusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu pieaugums par 5,3%, kas savukārt veicinājusi dziļai materiālajai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaita sarukumu par 1,5 procentpunktiem. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, 2012. gadā pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 233 eiro jeb 164 latus mēnesī.
CSP tikai tagad sabiedrībai darījusi zināmus datus par nabadzības risku 2012. gadā, jo pagājušā gada datu apsekošana un apstrādāšana var notikt tikai kārtējā gadā, kad jāveic ienākumu atskaites par pagājušo gadu. “Informāciju par 2013. gadu CSP sāks apsekot tikai šā gada martā, saņemot informāciju no respondentiem, reģistriem un citiem avotiem,” skaidro CSP pārstāve L. Āboliņa.
