Attiecības turam noslēpumā 7
Šobrīd dēls, tāpat kā mūsu draugi, nenojauš par šo sakaru. Mani apmierina šāds modelis, tas man šķiet gluži vai ideāls. Un, spriežot pēc Guntara reakcijas, – viņam arī. Palaikam iedomājos, nez vai esmu viņam vienīgā? Varbūt vēl kāda sieviete tā piezvana un ierodas vizītē? Ja arī ir, viņš to labi māk slēpt, neviens no mūsu kopējiem paziņām to nezina. Satiekoties draugu lokā, uzvedamies kā vienkārši paziņas. Varbūt tāpēc, ka mūsu starpā nav kaislīgas mīlas, noslēpt šādas attiecības nav liela māksla. Nemēdzam grābstīties un knakstīties. Man tas arī nepatiktu, pat ja nolemtu, ka neslēpsim savu tuvību. Taču to nedarīsim. Mūsdienu sabiedrība ir pārlieku orientēta uz ģimenes un ciešu attiecību atbalstīšanu, bet es pilnīgi noteikti negribu klausīties dažādus padomus, kas mums būtu jādara, lai dzīvotu kopā, vai arī jautājumus, kad mēs precēsimies.
Šīs attiecības ir mans izdzīvošanas minimums. Pirmkārt, nevaru iedomāties sevi mīlīgos ļiru-ļeru randiņos, otrkārt, man nebūtu laika čubināties ap kādu vīrieti, trešais – man nemaz nebūtu, kur to dabūt, jo ārpus mājas, darba un pastāvīgā, gadu desmitiem nemainīgā draugu un paziņu loka neko dzīvē neredzu. Kur raušu citu veci – veikalos “Rimi” vai “Maxima”, kartupeļus pērkot?
