Pedants un putekļu dzenātājs 7
Guntars ir absolūts pedants. Kad ierodos, viņš vienmēr noliek manus nomestos zābakus rindiņā blakus saviem apaviem. Kad padzeru tēju, krūzīte nekavējoties tiek izmazgāta, nospodrināta ar dvieli un ievietota plauktā, tāpat arī vakariņu trauki. Nekad neviens priekšmets Guntara dzīvoklī nemētāsies tāpat vien – pat avīzei ir sava vietiņa, kur to glīti noliek, kamēr aiziet uz tualeti! Tāds gan viņš ir tikai savā mājā. Citur sabiedrībā – vienkāršs, jautrs, priecīgs, nekādi nevar pateikt, ka šis cilvēks dzenā katru putekli pa savu dzīvokli.
Viņa pedantiskais kārtīgums ir viens no iemesliem, kāpēc netiekamies biežāk, jo arī mēnešreizes ienes korekcijas mūsu grafikā. Reiz biju atbraukusi, tām vēl tā īsti nebeidzoties. Tas, ar kādu steigu momentā tika savākti visi palagi, virspalagi, pat sega un gultas pārklājs, kā tas viss nekavējoties tika apstrādāts ar traipu tīrītāju un iestūķēts veļas mašīnā, lika man saprast, ka šitā vairs nekad nedrīkstu rīkoties!
Kā notiek mūsu randiņi? Tajos nav nekā spontāna, ne no manas, ne viņa puses. Parasti iniciatore esmu es. Tātad – dienu iepriekš man ir jāpiezvana un jāpiesaka vizīte. Nē, protams, es varu arī zvanīt tai pašā dienā, ka vakarā būšu, bet… Viņš var nebūt gatavs!
Kopā nedzīvosim
Nekad neesam pat apsprieduši domu, ka mēs varētu dzīvot kopā. Man ir 15 gadus vecs dēls. Pat iztēloties nespēju, kā viņš uztvertu ideju, ka mūsu divistabu dzīvoklī ievāksies kāds vīrietis. Turklāt vēl vienam cilvēkam vienkārši te nebūtu vietas – esmu pirms gada uztaisījusi remontu, un tas pārdomāti iekārtots tieši diviem iemītniekiem. Tikpat neiedomājama man šķiet ideja mums abiem pārcelties pie Guntara. Neesmu ne nekārtīga, ne netīrīga, reizi nedēļā kopju māju, taču nekad nespētu to paveikt pēc Guntara standartiem. Kur nu vēl pusaudzis puika! Konflikti neizbēgami. Tas noteikti nav variants. Varbūt pēc gadiem diviem, trim, bet līdz tam, kā saka, vēl jānodzīvo.
Ja nu viņam būtu tāda nauda un gribēšana – sākt pārbūvēt manu dzīvokli, iekārtot lielu skapi, pārveidot istabas necaurstaigājamās, tad jau varbūt varētu arī apspriest šo variantu, bet… Tā ķēpa ir pārāk liela gan man, gan viņam, lai šo versiju vispār izskatītu. Ja mēs būtu tāds stabils pāris, droši vien apsvērtu abu dzīvokļu nomaiņu pret vienu – lielāku, bet tas arī nav pieņemams nedz man, nedz vēl vairāk Guntaram, kurš savu mājokli aprīkojis ne pa jokam.
Mūsu attiecībās, starp citu, vienīgā pusgadu ilgā pauze bija laikā, kad viņš remontēja savu vannasistabu, izjaucot sienu un ierīkojot džakuzi. Bez pūlēm spējām nesatikties. Nevienam no mums neienāca prātā vienkārši mainīt dislokācijas vietu.
