SIA “Rīgas Universālais terminālis” tuvāko gadu laikā ieguldīs 25 miljonus 0
Pirms diviem gadiem uzņēmumu “Rīgas Universālais terminālis” (“RUT”) iegādājās Japānas koncerna “Mitsui & Co” meitasuzņēmums “Portek” no Singapūras. Kā attīstījies terminālis, kādas kravas caur to tiek pārkrautas un kurp ved to ceļi, intervijā stāsta “RUT” izpilddirektors Rikijs Jongs.
– Kāpēc jūsu pārstāvētajai kompānijai bija svarīgi ienākt Latvijas tirgū?
– “Mitsui” grupas meitasuzņēmumam “Portek”, kuru es pārstāvu, ir kravu pārkraušanas termināļi visā pasaulē, piemēram, ļoti daudz tādu mums ir Āfrikā. Bet uzņēmumam vajadzēja līdzsvarot savu pārstāvniecību pasaulē. Lūkojāmies uz Eiropu, kas ir stabils un drošs tirgus. Tā mēs nonācām pie Rīgas. Mūsu plāns ir izplesties Eiropā, katru gadu atverot jaunu kravu pārkraušanas termināli. “Rīgas Universālā termināļa” galvenie darbības virzieni ir kokmateriālu un konteinerkravu pārkraušana, saldētavu uzturēšana, kā arī dzelzceļa vagonu pārkraušana un uzglabāšana.
– Kādas preces lielākoties tiek pārkrautas jūsu terminālī?
– Mēs nezinām, kas tieši pie mums atceļo konteineros, tā ir muitas atbildība, bet var teikt, ka tajos ir ļoti dažādas preces. Caur mūsu termināli uz Ukrainu un Kazahstānu ceļo saldēta vistas gaļa un zivis, ko pie mums atved ar kuģiem no ASV un Norvēģijas, bet galamērķi tās sasniedz pa dzelzceļu, ar autotransportu vai arī ar kravas lidmašīnām. Uz Austrumiem no termināļa ceļo patēriņa produkti.
– Kas notiek ar kokmateriāliem, kurp tālāk tie dodas?
– Zāģmateriāli un baļķi no termināļa ar kuģi tiek vesti uz Ēģipti, kā arī Ķīnu. Tomēr ir arī ļoti liels daudzums koka granulu, kas tiek pārkrautas mūsu terminālī un tālāk dodas uz Lielbritāniju, kur tās izmanto spēkstacijās. Pirms četriem gadiem Japānā notika zemestrīce un tam sekojošā Fukušimas AES katastrofa. Pēc tās daudzās ES valstīs samazināja atomenerģijas īpatsvaru un pamazām sāka pāriet uz koka granulu izmantošanu enerģijas ieguvē. Zāģbaļķi tiek pārkrauti kuģos, kas dodas uz Ķīnu. Kaut arī sākumā var šķist, ka ātrāk tos nogādāt Ķīnā būtu pa dzelzceļu, tomēr piecas vai pat sešas reizes lētāk tas ir ar jūras transportu, jo dzelzceļa tarifi ir ļoti dārgi.
– Jūsu terminālis arī pieņem kravas, kas pienāk pa dzelzceļu…
– Parasti no Krievijas vai Baltkrievijas mūsu terminālī tiek pārkrautas minerālvielas augsnes mēslošanai uz kuģiem, kas tālāk dodas uz Rietumeiropu un Dienvidameriku. Visi iepriekšminētie piemēri parāda, ka mūsu uzņēmums darbojas globālā līmenī. Spēcīgi konkurenti Rīgai ir Klaipēdas un Tallinas ostas, cīņa par dažādām kravām ir diezgan skarba.
– Jūs pieminējāt plānus izplesties Rīgas ostā…
– Es mūsu kompānijas izplešanās plānu raksturoju kā ambiciozu un pat agresīvu. Mēs plānojam šogad un nākamgad termināļa attīstībā ieguldīt ap 25 miljoniem eiro, lai to paplašinātu. Būs vairāk noliktavu, kā arī palielināsies pārkrauto kravu apjoms. Tas notiks, ja ģeopolitiskā situācija reģionā nepasliktināsies.
– Kā vērtējat šejienes nosacījumus uzņēmējdarbībai?
– Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju šeit ir mazāk cilvēku, kas lieto angļu valodu. Turklāt visi dokumenti, kas mums jāsaskaņo ar valsts iestādēm, ir latviešu valodā, un tas globāliem uzņēmējiem nav draudzīgi, jo mums nepieciešami tulki, lai šos dokumentus pārtulkotu angliski. Ja oficiālie dokumenti būtu pieejami arī angļu valodā, ārzemju investoriem strādāt šeit būtu vieglāk. Nodokļi Latvijā uzņēmējdarbībai ir zemi un ļoti konkurētspējīgi.
Uzziņa
“Rīgas Universālais terminālis”
Pieder Singapūras uzņēmumam “Portek International”, kuras lielākais akcionārs ir Japānas kompānija “Mitsui & Co”.
Apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā – ap 14 miljoniem eiro.
Pērn pārkrauti ap 85 000 konteineru.
Caur termināli tiek pārkrauti kokmateriāli, minerālmēsli, kā arī saldētie pārtikas produkti un konteinerkravas.
Darbinieki – 250.
