Strādā, valstiskās apziņas vadīti 0
“Ne jau politiķi vai ierēdniecība, ievērojot iepirkuma vai kādu citu likumu, piešķirot vai pārdalot budžetu, spēj veicināt pilsoņu pienākumu pret valsti. Tikai pašu pilsoņu apziņā izlolota valsts vērtības apziņa (..) ir tas spēks un motivācija, kas augstāk par savu personisko labklājību un komfortu nostāda pienākumu un atbildību pret savu zemi, sabiedrību un tās nākotni,” akadēmisko saimi ikgadējā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulcē uzrunāja LZA prezidents Ojārs Spārītis.
Latvijas akadēmiskās sabiedrības suminājumus vakar saņēma farmakoloģe Vija Zaiga Kluša un tiesību zinātnieks Kalvis Torgāns. Viņiem par izciliem radošiem sasniegumiem tika pasniegts Latvijas zinātnes augstākais apbalvojums – bronzā lietā Lielā medaļa.
Vija Zaiga Kluša Lielo medaļu saņēma par neirofarmakoloģijas pētījumiem, kas saistīti ar jaunu zāļu vielu radīšanu, piemēram, atmiņas uzlabošanai ar Alcheimera slimību sirgstošajiem. Alcheimera slimība visbiežāk sākas pēc 65 gadu sasniegšanas, bet var sākties arī agrāk – jau no 40 gadu vecuma. Jautājums, vai varam apturēt atmiņas pasliktināšanos, interesē daudzus. Īpaši palielinoties mūsu dzīves ilgumam. “Mūsu smadzenes ir ļoti sarežģīta programma,” sacīja akadēmiķe Vija Kluša. “Atmiņa pasliktinās, jo iet bojā šūnas galvas smadzenēs, tās vairs nespēj ne pārraidīt, ne producēt informāciju. Samazināta koncentrēšanās spēja, grūtības iemācīties ko jaunu liecina, ka smadzeņu šūnas iet bojā.” Smadzeņu šūnas iet bojā gan ilgstoša stresa dēļ, gan hroniska alkoholisma, augsta asinsspiediena, diabēta un citu faktoru ietekmē.
Līdz šīm nav atrastas efektīvas slimības diagnostiskas un ārstēšanas metodes, kas ļautu laikus atklāt šo problēmu un pēc iespējas drīzāk sākt ārstēšanu. Taču Latvijas zinātnieki šobrīd strādā pie jaunu zāļu vielu izstrādes, kas varētu uzlabot ar atmiņas traucējumiem sirgstošu pacientu dzīves kvalitāti. Potenciālo medikamentu kandidāti šobrīd tiek izmēģināti ar žurkām, kam bija izraisīti tādi paši smadzeņu bojājumi kā cilvēkiem, kas cieš no Alcheimera slimības. Rezultāti ir daudzsološi. “21. gadsimta stratēģija – ārstēsim Alcheimera slimību, pirms tā sākusies!” uzsver Lielās medaļas laureāte.
Kalvis Torgāns LZA Lielo medaļu saņēma par modernas civiltiesību skolas iedibināšanu tiesību zinātnē Latvijā un nozīmīgu ieguldījumu teorētisko atziņu ieviešanā praksē. Viņa iniciētie likumi un likuma grozījumi ietekmējuši un joprojām ietekmē daudzu tūkstošu cilvēku likteņus. Piemēram, tie, kas saistīti ar ātro kredītu procentu likmju un līgumsodu ierobežošanu vai morālā kaitējuma kompensāciju apmēru noteikšanas metodiku.
“Civillikuma tēviem pat sapņos nevarēja rādīties, kā viņu uzrakstīto Civillikuma 1717. pantu iztulkos postpadomju komersanti,” savā akadēmiskajā runā uzsvēra K. Torgāns. Bankas un it sevišķi ātro kredītu devēji savās iepriekš sagatavotajās aizdevumu līgumu veidlapās rakstīja, ka par kredīta neatmaksāšanas termiņa nokavējumu jāmaksā līgumsods 1% apmērā par katru nokavējuma dienu, tas ir, 365% gadā. Tātad aizņēmās 6000 eiro, kavējās atdot 100 dienas pēc noteiktā termiņa, un jāatdod jau 13 200 eiro. “Nevienā saimniekošanas nozarē tāda atdeve par sveša kapitāla lietošanu nav iedomājama,” piebilda tiesību zinātnieks, norādot, ka neveiksmīgos aizdevuma ņēmējus parādu jūgā dzina arī cits greizi iztulkots pants –1843., kas ļāva līgumos ierakstīt, ka katra iemaksa vispirms tiek izmantota uzkrātā līgumsoda dzēšanai, tātad pamatparāds nesamazinās un atbrīvošanās no parāda kļūst bezcerīga. “Es cēlu trauksmi publikācijās, rakstot, ka pants nenozīmē, ka līgumsods var būt bezgalīgi liels, savukārt prasītāji un tiesneši skaidroja, ka jāturas pie likuma un pantā skaidri teikts “nav aprobežots ar zaudējumu lielumu”. Lūk, teorijas un prakses pretruna, ko nebija viegli pārvarēt.” K. Torgāns sagatavoja projektu grozījumiem Civillikumā un devās pie tieslietu ministra. “Šodien uzdrošinos teikt, ka nostrādāja mana kā profesora autoritāte gan kontaktos ar tieslietu ministru, gan ar Saeimas deputātiem. Grozījumu izskatīšanas procesā Saeimas Juridiskajā komisijā un dažādās apspriedēs izjutu spēcīgu pretsparu, demagoģiskus apgalvojumus, ka viss ātro kredītu bizness noies pagrīdē, ka sabruks ekonomika.” Uzvarēja zinātniskie argumenti un veselais saprāts. Saeima 2013. gada 20. jūnijā grozīja sešus Civillikuma pantus, tostarp noteica 10% kā augstāko līgumsoda robežu. Kredītu devēji nekavējoties sāka celt procentu likmes un tā sauktos komisijas pakalpojumu izdevumus. Tikai 2018. gada 4. oktobrī pēc ilgas cīņas Saeima noteica konkrētus ātro kredītu izmaksu ierobežojumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
“Mēs esam integrējušies Eiropā un iespēju robežās pieskaņojuši savus likumus ES tiesību telpai. Taču nevar aizsūtīt kādu uz Vāciju vai Igauniju, lai viņš izpēta, kā tur cīnās pret pārmērīgiem līgumsodiem vai kā mēra morālā kaitējuma kompensāciju apmērus. Latvijā kā atsevišķā valstī ir savi tai īpaši aktuāli jautājumi,” runas noslēgumā uzsvēra K. Torgāns.
