Visvairāk potenciāli slēdzamo institūtu augstskolu vidū atrasti RTU 5
Starp 22 zinātniskajām institūcijām, kas saņēmušas viszemāko ārvalstu ekspertu vērtējumu, ir vairāki Rīgas Tehniskās Universitātes institūti, vāja atzīme tikusi diezgan daudz ar lauksaimniecību saistītām pētniecības iestādēm, Latvijas Vēstures institūtam, kā arī Nacionālajam botāniskajam dārzam (NBD).
Kā iepriekš rakstīju, ar vieninieku novērtētas vājas zinātniskās institūcijas, ko eksperti iesaka slēgt. Vai tās tiešām tiks slēgtas vai arī valstij svarīgākās institūcijas tomēr attīstīs tālāk, par to vēl jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).
“Mani zinātņu doktori strādā ar kapli, lāpstu un miglotāju, nevis sēž laboratorijā,” par saņemto zemo atzīmi teica NBD direktors Andrejs Svilāns, kurš uzskata, ka vērtētāji nav iedziļinājušies Botāniskā dārza darbībā. Zinātne esot tikai daļa no NBD funkcijām, bet lielāks uzsvars ir uz augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu. Tomēr atņemt valsts finansējumu pētniecībai nebūtu pareizi, jo izpēte esot cieši saistīta ar augu kolekciju saglabāšanu.
Visvairāk potenciāli slēdzamo institūtu augstskolu vidū atrasti Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna gan par to neuztraucās: “Tur, kur vērtējums ir viens, mums nav iebildumu.” Par to, ka šajos institūtos nopietnas pētniecības nav, zinājusi arī RTU vadība, kas katru gadu, lemjot par finansējuma sadalījumu augstskolas struktūrvienībām, vētījis arī institūtu zinātnisko darbību. Sliktāk novērtētie institūti turpmāk valsts naudu nesaņems un jau dzēsti no zinātnisko institūciju saraksta.
Arī daļa institūtu, kas saņēmuši vērtējumu divi un ko iesaka apvienot, varētu tikt reorganizēti. RTU gan uzskata, ka daļai universitātes institūtu, kas novērtēti ar trīs, bijis pārāk zems vērtējums. “Starptautisko konkurētspējīgo institūtu sarakstā nav neviena RTU institūta, kaut starptautiski citējamo publikāciju mūsu institūtiem ir vairāk nekā dažam visaugstāk novērtētajam,” piebilst T. Juhna.
Starp visvājākajām institūcijām ir diezgan daudz ar lauksaimniecību saistītās pētniecības iestādes – gan divi Latvijas Lauksaimniecības universitātes institūti (LLU), gan Pūres Dārzkopības pētījumu centrs un Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts.
LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža piekrīt, ka ar lauksaimniecību saistītajiem institūtiem nepieciešama apvienošana: “Piemēram, augkopības jomu Latvijā pēta pieci valsts un divi privātie pētniecības centri. Jau iepriekš Zemkopības ministrijā sprieda par iespēju šos institūtus konsolidēt. Izvērtējums tikai pasteidzinās lēmumu pieņemšanu.”
P. Rivža uzskata, ka lauksaimnieciskie institūti salīdzinoši slikti novērtēti tāpēc, ka “tie vairāk orientēti darbam nacionālā līmenī, bet vērtējumā jau skatījās starptautisko konkurētspēju.” Taču institūti bijuši gana aktīvi: regulāri ieguvuši grantus pētniecībai gan no Latvijas Zinātnes padomes, gan valsts pētījumu programmas. Tajos ieguldīti arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi.
Daļā augstskolu nav atradies neviens slikti novērtēts institūts. Piemēram, Daugavpils Universitātē no sešiem institūtiem nevienu nav ieteikts slēgt.
Starp 77 institūtiem, kas saņēmuši vērtējumu divi un ko eksperti iesaka apvienot, iekļuvusi arī tik nozīmīga iestāde kā Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūts. Institūta direktors Guntis Zemītis ir neizpratnē par to, kā eksperti vērtējuši institūta darbu. “Ar divi novērtēta arī mūsu institūta ietekme uz sabiedrību (sociālā un ekonomiskā ietekme – I.K.). Bet gan es, gan mani darbinieki piedalāmies visos raidījumos, kur mūs aicina, sniedzam intervijas, publicējamies. Katru vasaru nometnē “3×3″ stāstu par vēstures tēmām. Ko mums vēl darīt, lai ietekme uz sabiedrību būtu lielāka?” jautāja G. Zemītis. “Attīstības potenciālu novērtēja pat ar viens, bet cik jauni cilvēki te nāks strādāt, ja no zinātnes bāzes finansējuma sanāk simts latu alga un, lai dabūtu kaut minimālo, jākaro par grantiem.” Ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes pētniekiem, kuri arī saņēmuši tikpat zemu vērtējumu, Latvijas Vēstures institūts sadarbojas un sadarbosies arī turpmāk, taču par apvienošanos G. Zemītis ir šaubīgs: institūtā jau tā strādā dažādos ar vēsturi saistītos virzienos.
Desmit zinātnisko in-stitūtu vidū, no kuru vērtēšanas atteikušies eksperti, jo nav saskatījuši tajos pētniecību, ir arī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Tās vadītājs Andris Vilks pauda pārsteigumu par šādu ekspertu secinājumu, jo pētniecība esot nozīmīga LNB daļa.
Fakti
Cik lielāko augstskolu zinātniskās institūcijas novērtētas ar “1” (iekavās – kopējais institūtu skaits augstskolā)
* Rīgas Tehniskā universitāte 6 (42)
* Latvijas Universitāte 2 (33)
* Latvijas Lauksaimniecības universitāte 2 (13)
