STOPkadri: Vai “Vienotības” aplokšņu algu skandāls un Kariņa lidojumi liks vēlētājiem apdomāties pirms Eiroparlamenta vēlēšanām? Vērtē politologi 115
Bijušā “Vienotības” darbinieka Normunda Orleāna izplatītā informācija par aplokšņu algu maksāšanu partijas birojā ierāva “Jauno Vienotību” kārtējā skandālā. Politologi uzskata, ka tas, visticamāk, nav apzināti izplānots solis pirms EP vēlēšanām un to nevarētu dēvēt par nomelnošanas kampaņu. Taču neizbēgami – vēlētāju uzticamība partijai un tās politiķiem varētu tikt ietekmēta.
Marta sākumā aizsākās skandāls ap iespējamo aplokšņu algu maksāšanu partijas “Vienotība” birojā. TV24 jautāja politikas ekspertiem, kāpēc informācija atklātībā parādījās tieši tagad un kādas sekas skandāls var izraisīt.
Bijušais “Vienotības” biroja vadītājs Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošās iestādēs, apgalvojot, ka vairāku gadu garumā kopš 2017. gada partija viņam un vēl citiem biroja darbiniekiem maksājusi tā saucamās aplokšņu algas. Politologs Filips Rajevskis neuzskata, ka problēma celta gaismā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo galvenais varonis šajā skandālā Arvils Ašeradens vēlēšanās nekandidē.
FILIPS RAJEVSKIS, POLITOLOGS, SABIEDRISKO ATTIECĪBU SPECIĀLISTS:
“Protams, kopumā tas imidžu ietekmē negatīvi Vienotības, bet šis nav galvenais skandāls. Galvenais skandāls ir lidmašīnas skandāls, kurš jau ir Vienotībai ļoti sabojājis reputāciju un ļoti ietekmē tiešā veidā Kariņa kunga izredzes būt ievēlētam no Vienotības saraksta.”
Citās domās ir politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Viņa uzsver, ka ar šo informāciju apzināti nāca klajā neilgi pirms EP vēlēšanām. Un, iespējams, Orleānam esot kāda atbalsta komanda, citādāk šis skandāls nebūtu tik redzams.
LELDE METLA-ROZENTĀLE, POLITOLOĢE:
“Es pieļauju, ka nu atkal. Protams, šo mēs varam izteikt tikai pieņēmumu formā, bet nu tātad vai nu kāds cits politiskais spēks, vai viņš pats nolēma, ka tieši šis te priekšvēlēšanu periods ir pareizais brīdis, kas varētu partijai būt vissāpīgāk.”
Politologs Jānis Ikstens gan netic apgalvojumam, ka tas ir kādu politisko konkurentu rūpīgi inscenēts politiskais trieciens. Viņš piebilst, ka ilgtermiņā aplokšņu algu skandāls nav izdevīgs nevienai no politiskajām partijām, jo tas met nepatīkamu ēnu uz gandrīz visām politiskajām partijām.
JĀNIS IKSTENS, POLITOLOGS:
“Īstermiņā jā, visticamākais, ka no tā iegūs tiešie politiskie konkurenti. Iegūs tie, kas cīnās ar jauno Vienotību Eiropas Parlamenta vēlēšanās.”
Vai skandālu varētu dēvēt par nomelnošanas kampaņu? Ikstens un Rajevskis tā neuzskata. To drīzāk varētu dēvēt par “negatīvo” kampaņu.
FILIPS RAJEVSKIS, POLITOLOGS, SABIEDRISKO ATTIECĪBU SPECIĀLISTS:
“Melnais PR ir bieži tad, kad to sauc, kur ir daudz puspatiesības. Šeit pagaidām neizskatās, ka ir problēmas ar faktoloģiju”.
JĀNIS IKSTENS, POLITOLOGS:
“Melnais PR būtu tad, ja kāds to būtu ļoti rūpīgi veidojis un no kaut kā mēģinājis kaut ko sagrozīt.” TIMECODE: 04:16-04:24
Politologi ir vienispārtis, ka skandāls “Jaunās Vienotības” vēlētājam liks apdomāt savu lēmumu EP vēlēšanās un partija varētu zaudēt balsis, taču to precīzi varēs manīt vēlēšanu laikā.
Vai politologi neminēja, vai šis skandāls, arī Kariņa lidojumi var ietekmēt valdības koalīcijas stabilitāti? Vai var izraisīt pārbīdes valdībā, piemēram, ministru portfeļu sadalē starp partijām. Ja minēja ieliec beigās šo, ja nē – tad, lai paliek – kā ir!
