STOPkadri: Ukraina Latvijai bija gatava dāvināt digitālo civilās aizsardzības sistēmu. Latvija veidošot sev savu 78
Ukraina Latvijai bija gatava dāvināt digitālo civilās aizsardzības sistēmu – aplikāciju, kura brīdina iedzīvotājus par raķešu tuvošanos un norāda tuvākās patvertnes. Taču valsts amatpersonas norāda, ka Latvijai piemērotāka būtu šūnu apraides sistēma. Par to šonedēļ plašāk TV24 raidījumā “STOPkadri”.
Kā norāda Latvijas Iekšlietu ministrijā, Ukrainas piedāvājums izvērtēts, tomēr Latvijā būtu nepieciešama plašāka – valsts mēroga – brīdināšanas sistēma ārkārtas situācijām, piemēram, plūdu, meža ugunsgrēku, gan militāra apdraudējuma situācijām. Tādēļ plānots mūsu valstī jau pastāvošos brīdināšanas veidus papildināt ar šūnu apraidi. Tā ir tehnoloģija, kas brīdina par apdraudējumu un informē par ieteicamo rīcību, izsūtot paziņojumu uz mobilajiem tālruņiem.
DIMITRIJS TROFIMOVS, IEKŠLIETU MINISTRIJAS VALSTS SEKRETĀRS:
“Šobrīd apziņošanas kanāli ir vairāki – gan sirēnas, gan operatīvo dienestu skaļruņi, gan apziņošana caur sms. Bet šis apziņošanas veids nav tik efektīvs, kāds ta sir visa pasaulē.” “Mēs Latvijā vēlamies ieviest vienu sistēmu, kas spēj izsūtīt šo brīdinājumu, neatkarīgi no ģeogrāfiskās teritorijas vai cilvēku skaita noteiktajā vietā visa valsts teritorijā.”
Pērn par gatavību dāvāt Latvijai digitālo civilās aizsardzības sistēmu Kijivas mērs izteicās tieši tobrīd esošajam Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam, kurš bija devies vizītē uz Ukrainu. Smiltēns uzstāj, ka šāda veida sistēmu vajadzētu ieviest visā Latvijas teritorijā. Šūnu apraide esot vienvirziena komunikācija, kas sniegtu vispārēju informāciju par bīstamību. Taču Ukrainā izmantotajā aplikācijā varot iesaistīties arī iedzīvotāji, informējot dienestus par aizdomīgiem notikumiem.
EDVARDS SMILTĒNS, SAEIMAS DEPUTĀTS (AS):
“Viņi to dod bez maksas ar visu kodu. Tas nozīmē to, ka ir miljoniem eiro ietaupījumi. Gatava lieta, kas ir testēta. Ja mēs paši būvesim, cik gadus vajadzēs, cik miljonus eiro vajadzēs un vai mēs būsim pareizi izprojektējuši, jo ta sir jāpārbauda reālos apstākļos.”
Smiltēns TV24 raidījumam “STOPkadri” parādīja, kāda izskatās Ukrainā izmantotā aplikācija. Tikmēr pazīstamais ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons mums atklāja, kā aplikācija darbojas. Kijivā trauksmes sirēnas skan ne tikai uz ielām, bet arī aplikācijā. Tā brīdina par tuvojošām Krievijas lidmašīnām, droniem un raķešu uzbrukumiem. Ikviens, kas izmanto aplikāciju, var sekot līdzi uz kuru pusi lido uzbrucēju izšautās raķetes, droni un pieņem lēmumu, kā rīkoties.
DMITRIJS GORDONS, UKRAIŅU ŽURNĀLISTS:
“Jau laikus brīdina, ka krievu lidmašīnas ir pacēlušās gaisā no tādiem un tādiem lidlaukiem un tuvojas pie palaišanas (raķešu) robežām. Aplikācijā parādās informācija, ka ir sākusies raķešu izšaušana, cik raķetes izšautas, uz kuru pusi tās lido. Skaties, ekrānā kur lido raķetes.”
Aplikācijā bumbu patvertņu atrašanās vietas var aplūkot bez interneta. Savukārt gaisa trauksmes brīdinājumiem internets ir nepieciešams.
KIRILS SOLOVJOVS, TEHNOLOĢIJU DROŠĪBAS UZŅĒMUMA “POSSIBLE SECURITY” VADĪTĀJS:
“Šūnu apraides sistēma ir vienkāršāka tehnoloģija un kritiskām sistēmām tas ir labi. Jo vienkāršāka tehnoloģija, jo mazāk ir dažādi veidi, kā var nejauši vai tīšām sabojāt. Taču šūnu apraides sistēmai arī vajag, lai mobile telefonu bāzes stacijām ir elektrība un ir nepieciešams, lai ir mobilais telefona signāls.”
Interneta nodrošinātājs “Tet” TV24 norādīja, ka interneta savienojuma pārrāvuma iespējamība kara apstākļos ir niecīga. Šobrīd notiek šūnu apraides sistēmas iepirkuma process. Plānots, ka tā tiks ieviesta līdz gada beigām. Sistēmas izveides izmaksas varētu būt aptuveni 4 miljoni eiro.
