STOPkadri: Tapis jauns Latvijas tēla veidošanas plāns, taču ekspertiem tas rada virkni jautājumu par izvēlēto virzienu 96
Jūnija sākumā Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra prezentēja jauno plānu attiecībā uz valsts tēla stratēģisko attīstību. Mērķis: pozicionēt Latviju kā valsti ar misiju, kas nebaidās proaktīvi meklēt risinājumus gan lokālām, gan globālām problēmām.
Plašāks stāsts par šo tēmu svētdienas vakarā izskanējis TV24 raidījumā “STOPkadri”. Ieskatāmies!
Programmas “missionLatvia” kopējais mērķis sniedzas ambiciozākos plašumos – veidot Latvijas tēlu kā valsti, kas pro-aktīvi skatās uz problēmām, nebaidās no pārmaiņām un strādā kopējo mērķu, kopējā labuma vārdā.
Zane Biteniece, LIAA valsts tēla nodaļas vadītāja: “Mēģinot akcentēt Latviju kā inovatīvu valsti, liekot klāt šo tehnoloģiju komponenti, inovācijas un stāstot ne tikai par dabu un kultūru, kā mūs šobrīd atpazīst pasaulē, bet likt uzsvaru vairāk tieši uz inovatīvo uzņēmējdarbību.”
Ojārs Skudra, politologs un Latvijas Universitātes asociētais profesors: “Šis labākajā gadījumā ir pieteikums aktivitātēm valsts mārketinga – kā teritorijas, kā ekonomiska reģiona mārketingam Eiropas Savienībā un, iespējams, ne tikai.”
Politologs un Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra sarunā norāda, ka, runājot par valsts tēla veidošanu starptautiskā arēnā ir svarīgi četri elementi – vietējās preces un pakalpojumi, ko var iegādāties citviet, mediju teksti, cilvēku iespaidi, ar kuriem dalās tālāk, un paša pieredze. Tas, vai piedāvātā stratēģija to var risināt un būt piemērota ir atvērts jautājums.
“Kā autori paši raksta, valsts vienkārši neiegulda pētniecībā un attīstībā, tātad tie līdzekļi tiek ieguldīti tik pieticīgi, salīdzinot ar vidējiem Eiropas Savienībā, ka cerēt, ka tas padarīs Latviju par valsti, kas var šos risinājumus piedāvāt citām jūras valstīm Eiropas Savienībā, ir vienkārši absolūti nepamatotas,” norāda Ojārs Skudra.
Idejas autori min, ka misijas pieeja palīdzēs palielināt valstij piesaistīto investīciju apjomu līdz 2,45 miljardiem eiro. Tas, kādā veidā tieši to panākt, paliek uz mārketinga pleciem un ar daudziem jautājumiem.
“Ko mēs arī esam darījuši un ko turpināsim darīt, ir šīs valsts mēroga mārketinga kampaņas ārvalstīs. Šogad tādas būs divas – Japānā un Korejā rudenī, kur mēs stāstām par Latvijas gan kultūru, mākslu, brauc uzņēmumi tirdzniecības misijā, bet šajā gadā mēs mēģināsim vairāk akcentēt šo inovatīvo uzņēmējdarbību,” tā stāsta Zane Biteniece.
Latvijas Investīciju Aattīstības Aģentūras piedāvātais ir mārketinga plāns, taču praktiskie risinājumi būtu meklējami valdības un citu valsts iestāžu darbībā, turklāt, lai būtu iespējams sasniegt mērķi par valsts tēla veidošanu, tiem jāsekmē sasniegt visus Valsts tēla veidojošanai svarīgos elementus.
Lai gan stratēģija balstās uz ārējiem spēlētājiem, nozīmīgi tautsaimniecības attīstītāji ir atrodami arī vietējā tirgū, piemēram, startupi jeb jaunuzņēmumi, kas pēc savas definīcijas ir tie, kuru pamatdarbība biznesa modeļa pamatā ir inovatīvu produktu izstrāde, ražošana vai attīstība. Proti, jaunuzņēmumu darbības bāze ir inovācijas un tehnoloģiskās iespējas.
Agnese Veckalne, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Jaunākajā stratēģijā Jaunuzņēmumu asociācija īsti nebija iesaistīta. Es pieņemu, ka kaut kādas idejas tika ņemtas arī no pagājušās stratēģijas, ko mēs pagāšgad noslēdzām gan ar LIAA, gan ar Ekonomikas ministriju. Bet kopumā, protams, milzīgs prieks redzēt, ka stratēģijā tik liels uzsvars tiek likts uz prioritātēm, uz jaunuzņēmumiem. Ļoti ceram, ka tas arī atspoguļosies tajā – gan Saeimas, gan valdības prioritātes tiks novirzītas un finansējums tiks novirzīts šai nozarei.”
Šobrīd Latvijā darbojas ap 500 jaunuzņēmumu. Pēdējo 10 gadu laikā tie investīcijās ir spējuši piesaistīt ap 575,9 miljoniem eiro, no kuriem 362 miljoni eiro investēti pēdējo trīs gadu laikā.
