STOPkadri: Sabiedrībā arvien vairāk dzirdam par pazudušām personām. Kas īsti notiek? 35
Sociālo tīklu ziņu lentes, ziņu portāli, pēdējā laikā šķietami vairāk piepildās ar ziņām par bezvēsts pazudušiem cilvēkiem, jo īpaši bērniem, taču – vai tas tiešām atbilst patiesībai un cilvēki vairāk pazūd vai tomēr palielinās informācijas pieejamība un aprite?
Šo tēmu izzināja TV24 raidījums “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienas vakaru plkst.19.00.
Valsts policijā informē, ka vismaz pēdējo trīs gadu tendences attiecībā uz bezvēsts pazudušajiem, tai skaitā nepilngadīgajiem, būtiski nemainās – nav redzams nedz liels kāpums, nedz kritums reģistrēto gadījumu skaitā. Likumsargu sagatavotajā statistikā redzams, ka nepilngadīgo vidū šis cipars ik gadu svārstās ap 500, šajā skaitā ietilpst visi tā sauktie aktīvie gadījumi, tātad arī meklēšanā esošas personas no iepriekšējiem gadiem, arī tie gadījumi, kad par vienu personu iesniegumi saņemti vairākkārt un situācijas, ja persona atrodas apzinātā prombūtnē, bet radinieki meklē.
Policijā vērš uzmanību, ka attēlā redzamie cipari neatspoguļo pazudušo personu skaitu, bet gan katru saņemto iesniegumu par cilvēka pazušanu ieskaitot arī situācijas, kad par vienu personu iesniegumi saņemti vairākkārt.
Biežākie pazušanas iemesli jauniešu vidū ir klaiņošana, kas lielākoties attiecas uz pusaudžiem, kas atrodas sociālajos aprūpes namos, internātskolās vai tamlīdzīgās iestādēs vai arī nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās dažādu iemeslu dēļ jaunietis nejūtas labi un došanos prom redz, kā vienīgo izeju.
Starp pazudušajiem ir arī tie gadījumi, kad persona mēģina izdarīt pašnāvību, un šīs situācijas ir īpaši sarežģītas.
Deniss Judajevs, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 2.nodaļas priekšnieks: “Diezgan tāda nepatīkama kategorija ir pašnāvības mēģinājumi, teiksim tā. Tā ir diezgan liela problēma un, protams, tur vairāk iesaistīti arī sociālie dienesti, bet nu, ja persona ir noslēgta un jau ir nolēmusi izdarīt pašnāvību, dažreiz pat radiniekiem ir diegan grūti to saprast.”
Ik gadu neizbēgami tiek sāktas arī lietas, kur personas pazušanā vainojams nelaimes gadījums vai pret to ticis vērsts noziedzīgs nodarījums, taču policijai lielākoties šajās situācijās izdodas saprast notikušā pamatversiju. Valsts policijā uzsver, ka runāt par kopējo noziedzības pieaugumu Latvijā nebūtu pamata.
“Es neteiktu, ka šeit ir kaut kāda liela tendence. Protams, pagājušajā gadā bija daži gadījumi, tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, kur tiešām noticis noziedzīgs nodarījums, bet mēs visus tos gadījumus identificējam. Par tiem es teikšu, ka mums ļoti veiksmīgi izdevās tos noziegumus atklāt,” saka Judajevs.
Gadījumā, kad bērns pazudis un prombūtne ir netipiska, svarīgākais ir operativitāte un ziņošana Valsts policijai. Nereti meklēšanas darbos iesaistās brīvprātīgo organizācijas, no kurām zināmākā ir Bezvēsts.lv, kas tuviniekiem un policijai palīdz bezvēsts pazudušo meklēšanā gan ar cilvēkresursiem, gan speciāli apmācītiem suņiem, gan pieejamo tehniku, piemēram, droniem, siltumkamerām, glābšanas torni.
Irina Brūniņa, Bezvēsts.lv oficiālā pārstāve, juriste un kinologu grupas vadītāja: “Tas ir tornis, kas ir aprīkots ar skaļruni un izdod sirēnas signālu, kā arī var ierakstīt uz diktofona cilvēka runu, piemēram, kad pazūd bērns, kurš, iespējams, baidās iziet pie svešiem cilvēkiem, tad māte var ierakstīt uz diktofona savu runu un bērns sadzirdot var iznākt. It īpaši tas ir svarīgi, meklējot bērnus ar kaut kādām novirzēm attiecībš pret veselību vai arī sociālo uzvedību”
Organizācija ir izstrādājusi arī bezmaksas lietotni bezvests.lv, kur pieejama ne vien informācija par aktīvā meklēšanā esošiem cilvēkiem un ziņošanas funkcija, tajā ir iestrādāta arī SOS poga, kas palīdz tajos gadījumos, ja nepieciešams ziņot par savu pazušanu vai nonākšanu nelaimē, vai atrast savu tuvinieku, jo lietotne ļauj noteikt samērā precīzu cilvēka atrašanās vietu.
“Mūsu rīcībā ir bezvests.lv bezmaksas SOS poga, kur jebkurš cilvēks var sasaistīties ar savu paziņu, radinieku, mammu, tēti, bērnu, un, ja persona tiešām ir pazudusi, un viņa saprot, ka nezina, kur atrodas, nevar noorientēties apkērtējā vidē, tad var nospiest šo SOS pogu, pienāks signāls radiniekam, un radinieks zinās, kur šī persona atrodas – gandrīz līdz 1 metram,” stāsta Brūniņa.
Pieejamie dati rāda, ka absolūti lielākajā daļā gadījumu personas tiek atrastas vai pašas atgriežas dzīves vietā sveikas un veselas īsā laika posmā, kas nereti ir pat dažu stundu līdz dažu dienu jautājums. Meklēšanās liela nozīme ir arī sabiedrības iesaistei.
“Protams, rodas iespaids, ka reāli palielinās tā plūsma vai pazušanu skaits, bet tā īsti nav. Mēs vienkārši vairāk mēģinām iesaistīt arī sabiedrību, un ļoti patīkami, ka sabiedrība arī reaģē uz to. Viens no policijas “ieročiem”, ko mēs izmantojam, tā ir sabiedrība. Tas ir viens no tādiem ļoti stipriem rīkiem,” saka Judajevs.
Valsts policijā informē, ka jaunieši mēdz aiziet no mājām, lai izbaudītu brīvību, pavadītu laiku kopā ar draugiem, nereti šādas iziešanas pavada alkohola lietošana, smēķēšana. Lai arī lielākoties policijai jau ir zināmas klaiņotāju ierastās takas, nepilngadīgo meklēšanai jebkurā gadījumā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo šīs personas ietilpst riska grupā, kas nespēj
sevi aizsargāt, un tām ir lielāka iespēja iekļūt nelaimes gadījumā vai kļūt par noziegumu upuriem.
Atsevišķos gadījumos var būt situācijas, kad mazi bērni, intereses vadīti, aiziet tālāk no mājām un apmaldās tuvējā apkārtnē. Ir gadījumi arī, kad nepilngadīgie ir pieteikti kā bez vēsts pazuduši pēc konflikta ģimenē, kad bērnu aizvedis radinieks.
