STOPkadri: Padomju pieminekli Uzvaras parkā nogāzām jau 2022. gadā, bet vai esam atbrīvojušies arī no pagātnes vēstījuma? 146
2022. gada augustā Uzvaras parkā, Rīgā, nogāza padomju pieminekli. Vai atbrīvojot parku no pieminekļa var atbrīvoties no pagātnes vēstījuma? Kad cilvēku atmiņās parks vairs nebūs saistīts ar vietu, kur slavināts okupantu karaspēks? Par to aizdomājušies TV24 raidījuma “STOPkadri” veidotāji.
Stāsti par uzvaras parku mainījušies līdzi Latvijas vēstures dažādajiem posmiem. Pirmās brīvvalsts laikā, par godu uzvarai pār Bermonta karaspēku, tas ieguva “Uzvaras parka” nosaukumu. Vēlākos gadus vieta tika pārveidota un pārsaukta, līdz padomju laikā tika uzcelts piemineklis. Pēc neatkarības atjaunošanas turpmāk pie pieminekļa parkā ik gadu 9. maijā slavināja padomju okupācijas karaspēku. Taču līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022. gada vasarā, okupantu pieminekli nogāza.
Lai atbrīvotos no padomju mantojuma, parkā sākās aktīvi pārbūves darbi. Rekonstrukcijai tika piešķirti aptuveni 8 miljonus eiro. Gada laikā vieta ir pārvērsta līdz nepazīšanai un pat daudzi Pārdaugavas iedzīvotāji ātrumā nevar parādīt precīzu vietu, kur savulaik padomju monuments atradās. Parkā ir soliņi, skeitparks, gājēju celiņi, arkveida pārējas, tiltiņi, apstādījumi. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks pagājušā gada novembrī uzsvēra, ka tas ir ļoti nozīmīgs projekts.
EDVARDS RATNIEKS, RĪGAS VICEMĒRS (NA): ““Šis ir TOP projekts, šis ir viens no nozīmīgākajiem projektiem Rīgā un Rīgas Domē, kas ir veikts šajā gadā.”
Bet, vai atbrīvojot parku no pieminekļa var atbrīvoties no nesenās pagātnes vēstījuma? Uz šo un daudziem citiem jautājumiem tagad atbildes meklē pētnieki no Latvijas Universitātes, kuri īsteno parka vēstures “pārstāstīšanas” projektu.
VITA ZELČE, LATVIJAS UNIVERSITĀTES SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES PROFESORE, VADOŠĀ PĒTNIECE: ““Mēs radām jaunas zināšanas, kas atspoguļojās publikācijās par šo vietu gan šajā vēsturiskajā griezumā, gan arī, protams, kontekstuāli. Kā šie procesi, kas notiek pie mums, sabalsojas ar tiem procesiem, kas notiek citās valstīs? Vai mēs varam rast kaut ko kopīgu, atšķirīgu? Vara raida savus vēstījumus sabiedrībai un kādu labumu iegūst no šiem vēstījumiem.”
Parks ir ne tikai pilsētvides objekts, bet gan arī kolektīvās atmiņas simbols. Vēsturniece Vita Zelče norāda, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tāpat kā pie mums, arī citās valstīs notiek atteikšanās no padomju varas saistītās kara, varmācības, pāridarījumu simbolikas.
Parkam ilgstoši ir bijusi liela ideoloģiskā slodze un šobrīd tas atpūšas no ideoloģijas, vēstures, pārtopot par atpūtas un sporta vietu. Parka labiekārtošanas darbi vēl nav pabeigti, šovasar plānots sākt aktīvās atpūtas zonas izveidi.
