STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija 97
No šī gada 1. septembra Latvijā pilnībā ir likvidēta Ceļu policija kā Valsts policijas struktūrvienība. TV24 raidījums “Stopkadri ar Armandu Puči” skaidroja, kā strukturālās reformas policijā ietekmēs drošību uz ceļiem.
Statistika ir skaudra: Uz Latvijas ceļiem 2021. gadā bija trešais lielākais bojāgājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropas Savienībā, liecina jaunākie Eiropas Komisijas statistikas dati par ceļu satiksmes drošību kopienas valstīs. Lietuva drūmajā statistikā ieņem 10 vietu, Igaunija 18 padsmitā.
Bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem – 2021. gads
1 Rumānija 92
2 Bulgārija 81
3 Latvija 78
10 Lietuva 53
18 Igaunija 41
Avots: Eiropas Komisija
Ņemot vērā to, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām satiksmes drošības ziņā Eiropas Savienībā, bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš 18. septembrī TV24 raidījumā Preses klubs izteica bažas par policijas spējām nodrošināt kārtību uz valsts autoceļiem, jo ceļu policija kā struktūrvienība no 1. septembra esot likvidēta. Tēma plašu rezonansi izraisīja arī platformā X.
Normunds Namnieks: “Tā! Zivtiņš @presesklubs nupat pateica, ka sākot ar šī gada 1.septembri Latvijā ir likvidēta ceļu policija. Interesanti, ar ko gan nodarbojas mūsu IeM Kučinskis (!) , ja līdz šim par šādu totālāko krīzi nebija dzirdētas bažas?”
Tā! Zivtiņš @presesklubs nupat pateica, ka sākot ar šī gada 1.septembri Latvijā ir likvidēta ceļu policija.
Interesanti, ar ko gan nodarbojās mūsu IeM Kučinskis, ja līdz šim par šādu totālāko krīzi nebija dzirdētas bažas?!— Normunds Namnieks 🎷 (@2N_ICEBOX) September 18, 2023
Zebra: “Savienot vairākas specialitātes ir saprātīgs risinājums? Tad jau, lai ģimenes ārsts nodarbojās ar mikroķirurģiju un tamlīdzīgi.”
Savienot vairākas specialitātes ir saprātīgs risinājums? Tad jau, lai ģimenes ārsts nodarbojās ar mikroķirurģiju un tamlīdzīgi.
— Zebra (@liltramadol) September 19, 2023
Dagnis.isaks: “Tieši tā pati par sevi tā nav ne laba, ne slikta. Stresot vajag vai policija spēj nodrošināt kārtību uz ceļa un nav svarīgi vai to dara CP vai jātnieku vienība.”
Lai noskaidrotu, vai ceļu policija kā struktūrvienība tiešām ir likvidēta, kādi bija iemesli šādām izmaiņām un, visbeidzot, kā tas ietekmēs turpmāko satiksmes kontroli uz ceļiem, TV24 devās uz Valsts policiju.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis TV 24 raidījumam “Stopkadri ar Armandu Puči” apstiprināja, ka valsts policijā tiek īstenotas strukturālas reformas, kas uzlabos likumsargu reaģēšanas spējas.
Juris Jančevskis, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks: “Klasiskā ceļu policija, šis nosaukums tika jau izmainīts iepriekšējās VP reformās, kas tika īstenotas 2009. gadā. Faktiski šāda struktūrvienība ar šādu nosaukumu eksistēja līdz 1. septembrim tikai Rīgas reģionā. Visos pārējos reģionos jau no 2009. gada satiksmes uzraudzības dienests tika pievienots patruļpolicijas dienestiem un faktiski arī tad viņi reaģēja ne tikai uz satiksmes uzraudzību, bet arī citiem kārtības policijas struktūrvienību pienākumiem”
Jančevskis piebilda, ka, mainoties nosaukumam, satiksmes uzraudzības funkcija netika likvidēta, bet gan paplašināta. Jančevskis sacīja, ka Valsts policijā 2022. gadā tika uzsāktas strukturālās reformas, kurā apvienoja vairākus dienestus, tostarp satiksmes uzraudzības nodaļu ar patruļpolicijas dienestu, izveidojot reaģējošo policijas dienestu. Lielākajai daļai darbinieku paplašināja rīcības spējas, lai ātrāk reaģētu uz satiksmes uzraudzības pārkāpumiem. Galvenie iemesli reorganizācijai bija darbinieku trūkums un struktūrvienību sadrumstalotība.
Jančevskis turpina: “Ņemot vērā valsts policijas darbinieku kapacitāti, šos spēkus, un ņemot vērā to, ka šīs sturktūrvienības bija ļoti sīki sadrumstalotas, mēs vairs šādā režīmā nespējām pilnvērtīgi pildīt savus dienesta pienākumus. Līdz ar to arī izveidoja šo reaģējošo policijas institūtu, mēs spējam nodrošināt lielākam darbinieku norīkujumu skaitam šo paplašināto kompetenci, tai skaitā reaģēt uz satiksmes pārkāpumiem.”
Ja iepriekš tuvākā policijas ekipāža, ierodoties notikuma vietā, nespēja reaģēt uz situāciju, jo nebija atbilstoša likumsarga kompetence, ekipāža varēja nodrošināt tikai apsardzes funkciju līdz ierodas speciālists ar noteiktu kvalifikāciju. Tad šobrīd jebkurš reaģējošais policists būs tiesīgs pieņemt lēmumu par plašāku pārkāpumu jomu, piemēram, reaģēt uz ceļu satiksmes pārkāpumiem, sabiedriskās kārtības traucējumiem, sadzīves konfliktiem, mazāk smagiem noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem un citiem.