STOPkadri: Nav nekādas krīzes valstīs. Viss ir kārtībā – dodam tik nodokļu maksātāju naudu Murjāņiem vēl un vēl 0
“Nav nekādas krīzes valstīs. Viss ir kārtībā. Viss ir šokolādē. Vai arī viss ir Murjāņos, jo tur ir visa nauda. Murjāņu sporta skolai atkal vajag naudu. Viņiem šogad iedeva par 600 000 eiro vairāk, bet kopējais budžets 2,6 miljoni. Jaunajā budžetā ielikti jau 2,9 miljoni,” TV24 raidījuma “Stopkadri” vadītājs Armands Puče stāsta.
Kā neviens nav paprasījis, kāpēc viņiem trūkst 220 000? Kā tas notika? Skolai dod naudu, bet neko viņi nav sapratuši.
Par vainīgajiem nosaukta inflācija un ministrija. Bet “protams”!
“”Mūsu finansējums”, kā saka šīs skolas vadītāja Sergejs Čevers, “tuvojas noslēgumam.” Bet varbūt skolas laiks tuvojas noslēgumam? Neprot taču saimniekot un par visu reiz ir jāatbild. Ministrei Čakšai tā kā vajadzētu nokaunēties, bet, ja tā nav, atliek vien teikt, “tā mums vajag.”,” Puče saka.
Ko ministrija cenšas darīt lietas labā, lai mūsu nauda netiktu izsaimniekota?
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz janvārim nāks ar redzējumu par Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) vidējā termiņa stratēģiju, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē solīja ministrijas vadība.
IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) pauda, ka ministrija vēlas “nopietnu sarunu” ar nozari, iesaistītajām federācijām un MSĢ par izglītības iestādes attīstības iespējām, jo šajā jautājumā esot “daudz dažādu pušu pretēji viedokļi un argumenti”. Skaidru vīziju par skolas nākotni būtu jāpanāk līdz nākamā mācību gada sākumam.
MSĢ direktors Sergejs Čevers piekrita, ka jādomā par skolas reorganizāciju. “Situācija ir ieilgusi, (..) un šādā modelī Murjāņi nevar pastāvēt,” viņš uzskata.
Turpinās arī IZM iekšējais audits par iemesliem, kāpēc izglītības iestāde saskaras ar finansiālām grūtībām. Pēc IZM Sporta departamenta direktora Aleksandra Samoilova teiktā, 90% no šim gadam atvēlētā finansējuma iztērēts jau augustā, jo bija jāsedz parādi par 2023.gadu. Lai gan auditam bija jānoslēdzas vēl pagājušajā nedēļā, to turpinās vēl mēnesi, lai veiktu padziļinātu finanšu izpēti, informēja Samoilovs.
Vairāki apakškomisijas deputāti bija neapmierināti ar to, ka ministrija kopš pēdējās sēdes pavasarī nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus, kurus viņi varētu atbalstīt.
Ministrija izteiktajai kritikai nepiekrita. IZM ministres biroja vadītāja Kristiāna Strenga apliecināja, ka ministrija aktīvi iesaistījusies problēmas risināšanā, un sākotnējais pieprasījums izdevumu segšanai esot bijis divreiz lielāks. Savukārt lēmumam par nākotnes attīstību jābūt izvērtētam, tāpēc darba grupas izveide būtu pareizākais lēmums.
Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, lai nodrošinātu MSĢ darbību līdz gada beigām, nepieciešami papildus 201 865 eiro. Lielāko daļu no tiem veido izdevumi par gāzi un elektrību – 74 148 eiro. Savukārt audzēkņu ēdināšanai vajadzētu 67 500 eiro, pie nosacījuma, ka tiek ieviesta “stingra ēdināšanas porciju izsniegšana” un atcelts launags.
No deponētajiem līdzekļiem atrasti 29 106 eiro, bet 170 000 eiro piešķirs IZM. Deputāti aicināja ministriju atrast arī atlikušos 2759 eiro.
Lai finansiālās grūtības neapdraudētu mācību procesu, izstrādāts īstermiņa un ilgtermiņa taupības plāns, ko IZM sola daudz stingrāk kontrolēt. Tāpat ieviesta finanšu plānošanas un izlietojuma kontroles sistēma, lai izdevumus apmaksātu tikai saskaņā ar pieejamiem līdzekļiem.
IZM cer piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, lai uzlabotu ģimnāzijas telpas un inventāru. Tāpat piedāvāts izvērtēt apvienot MSĢ Jūrmalas struktūrvienības, lai mazinātu administratīvo slogu.
Savukārt deputātu Raimondu Bergmani (AS) satrauca, ka ēdināšanas izmaksu samazināšana atstās negatīvu iespaidu uz jauniešu veselību.
“Kā var pabarot sportistu par pieciem eiro dienā? Piemēram, Latvijas Olimpiskajā komitejā ir pavisam cits izcenojums un citas summas par ēdināšanu dienā. Ar ko šie cilvēki atšķiras no viņiem?” vaicāja opozīcijas deputāts. Samoilovs apliecināja, ka visi skolas audzēkņi tiek pietiekami pabaroti.
