STOPkadri: Mums sanitārais helikopters nav Latvijā, bet mēs gribam Olimpiskās spēles 124
“Zviedrijas pilsēta Stokholma grib rīkot Olimpiskās spēles 2030.gadā, mēs uzreiz piesakāmies palīgos ar Siguldu. Kas mums ir? Mums ir Siguldas trase. Kas mums nav? Mums nav naudas,” TV24 raidījumā “STOPkadri” ironizē žurnālists Armands Puče.
Viņš norāda, ka Siguldas trasei nepieciešama rekonstrukcija, kas varētu izmaksāt 58 miljonus eiro, citādi tā neder Olimpiskajām spēlēm.
Mēs gribam palīdzēt zviedriem, bet vienīgais mums nav naudas.
Tas laikam nav pēdējais, kas Latvijā ir svarīgi. Mums ir citas “Olimpiskās spēles” valstī, par ko mums ir jāsatraucas, norāda A.Puče, parādot sarakstu ar citām prioritātēm un to izmaksām.
Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.
Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri, ziņoja aģentūra LETA.
Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.
Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.
“Esam vienojušies pēc divām nedēļām vēlreiz sazvanīties un noskaidrot aktuālo informāciju. (..) Zviedrijas Olimpiskā komiteja (ZOK) gatavo attiecīgu pieteikumu, un, ja Zviedrijas valdības lēmums būs atbalstošs, tad mēs kā šobrīd vienīgie partneri šo spēļu organizēšanai esam gatavi arī savā pusē lemt,” intervijā radio sacīja IZM Sporta departamenta direktors.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvji apliecināja zviedru interesi par Siguldas iesaisti, kandidējot uz olimpiādes sarīkošanu, taču par Rīgas iesaisti kādā no sporta veidiem vēl turpinoties sarunas. Ja tiks panākta vienošanās ar Zviedriju, Latvija varētu uzņemties organizēt sacensības hokejā un šorttrekā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izskanēja priekšlikums piedāvāt Zviedrijai sacensību rīkošanu kādā no sporta veidiem Rīgā apmaiņā pret Siguldas kamaniņu trases nomu.
LETA jau ziņoja, ka IZM kopā ar LOK turpinās izskatīt iespēju iesaistīties Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanā 2030.gadā.
IZM 2023.gada pavasarī notika pirmā darba apspriede saistībā ar ZOK sākto priekšizpētes darbu olimpisko spēļu sarīkošanā 2030.gadā un Latvijas iesaisti tajā. Lai nodrošinātu priekšizpētes sekmīgu veikšanu, informētu iespējamos sadarbības partnerus un kopīgi plānotu tālāk veicamās darbības, ZOK ir uzrunājusi Latviju izskatīt iespēju iesaistīties pieteikuma sagatavošanās procesā līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, pretendējot uz Ziemas olimpisko spēļu sarīkošanu 2026.gadā.
Apspriedes laikā ZOK pārstāvji iepazīstināja ar Olimpisko spēļu sarīkošanas pieteikumu procesu, tā būtiskākajiem posmiem un laika plānu, savukārt no Latvijas puses tika aktualizēts jautājums par Latvijas infrastruktūras izmantošanu, nodrošinot ne tikai bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības Siguldā, bet arī citu iekštelpu ledus sporta veidu sacensību iespējamo norisi Ziemas olimpisko spēļu ietvarā, izmantojot un piemērojot Rīgā esošo infrastruktūru.