STOPkadri: Ierašanās Latvijā kā izvilkta veiksmes kārts – kā ukraiņi jūtas Latvijā? 106
Jau vairāk nekā gadu Ukrainā norisinās Krievijas sākts pilna apmēra karš, kas licis vairāk nekā 8 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju atstāt savas mājas un ierasto vidi. Ukrainas bēgļu skaits Eiropas Savienībā, kas reģistrējušies pagaidu aizsardzībai vai līdzvērtīgām palīdzības shēmām, ir vairāk nekā 5 miljoni, Latvijā – virs 40 tūkstošiem.
Plašāks stāsts par šo tēmu izskanējis TV24 raidījumā “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienas vakaru plkst.19.00.
Tatjana savas mājas Dnipro kopā ar ģimeni pameta trešajā pilna apmēra kara nedēļā. Uz Latviju, kā pati teic, devās “uz savu galvu”, jo te mītošie paziņas esot bijuši vien attāli zināmi, taču pēc ierašanās Latvijā, šķita, ka izvilkta veiksmes kārts, un, pateicoties cilvēku atbalstam, adaptācija dzīvei šeit notikusi gana raiti.
Tatjana skaidro: “Tiem no mums, kas komunicē, kuri spēj komunicēt, ir nedaudz vieglāk. Bet viegli komunicēt nav visiem, jo cilvēki izbrauc tādās bailēs un stresā, ka dažreiz vienkārši gribas ielīst kādā stūrī un nekur nenākt ārā mēnešiem.”
Lai gan valsts un nevalstisko organizāciju atbalsts, ierodoties Latvijā, ir plašs, līdzcilvēku atbalstu kā vienu no galvenajām lietām min arī Katerina, kas apmēram pirms gada Latvijā ieradusies no Kijivas. Katerina, tāpat kā Tatjana, atzīst, ka grūtākais ir bijis dzīvesvietas jautājums: “No pagājušā gada jūnija es īrēju dzīvokli. To atrast bija grūti, jo cilvēki negribēja izīrēt dzīvokļus ukraiņiem.” Sieviete norādījusi, ka principā to varu saprast, jo, visticamāk, neviens cilvēks no Ukrainas neteiks: “Jā, es plānoju šeit palikt ilgi.” Neviens nevēlas tādu īrnieku, kas jebkurā mirklī var pateikt “Oi, karš ir beidzies, es braucu mājās!”
Linda Ozola, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, uzsver: “Mēs Ūnijas ielā veidojam vietu, kur ar pašvaldības atbalstu tiks izremontētas un aprīkotas telpas, kur Ukrainas iedzīvotāji varēs dzīvot. Paredzēts ierīkot 125 vietas. kur ne tikai tiek piedāvātas četras sienas, bet arī atbalsta pasākumi, kas palīdzētu viņiem virzīties tālāk, kļūt neatkarīgiem, un citiem, kam šis atbalsta pasākums būtu vairāk nepieciešams, nākt viņu vietā.”
Tas nozīmē, ka jāstrādā pie ilgtermiņa palīdzības plāna, ko uzsver arī biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas ir koordinējošā organizācija citām nevalstiskajām organizācijām. Biedrība aprīlī Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nosūtīja vēstuli par ilgtermiņa skatījumu uz Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Latvijā, kur aktualizēja 10 punktus, lai arī turpmāk sniegtais atbalsts spētu būt efektīvs. Svarīgākais – raitāka lēmumu pieņemšanas un termiņu pagarināšana, piemēram, attiecībā uz primāro izmitināšanu.
Linda Jākobsone-Gavala, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle, norāda: “Primārā izmitināšana attiecas uz tiem cilvēkiem, kas tikko ierodas Latvijā vai tiem, kas ir vienā no 8 grupām, piemēram, senioriem, skolēniem, studentiem, cilvēkiem ar invaliditāti, grūtniecēm. Ir skaidrs, ka šie cilvēki nevar pašlaik iesaistīties un, iespējams, pat neiesaistīsies nodarbinātības tirgū, līdz ar to viņi nevarēs paši sevi nodrošināt, viņiem ir nepieciešama palīdzība ilgāk.”
Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz, ka atbalsts ir 120 dienas jeb līdz 30.jūnijam.
L.Jākabsone-Gavala turpina: “Mēs taču visi saprotam, ka šie cilvēki te paliks arī pēc 30.jūnija. Tā kā līdz šim datumam ir palicis krietni mazāk par 120 dienām, mēs nepaguruši aicinām Saeimu pieņemt šos lēmumus laicīgāk, lai neradītu stresu Ukrainas cilvēkiem, kas ir šeit, un neliegtu pašvaldībām ilgtermiņa skatījuma plānošanu un ļautu nevalstiskajām organizācijām plānot savus resursus.”
Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem Amatu ielā ik dienu turpina uzņemt ap 700 cilvēku. Centrā ir iespējams saņemt vispārēju informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem un citām praktiski nozīmīgāk lietām, lai varētu pēc iespējas ātrāk nostāties stabili – uz paša kājām.
Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, lai veiksmīgāk varētu integrēties sabiedrība, ir valoda. Ar mērķi veicināt latviešu valodas kompetenci trešo valstu pilsoņiem agrīnās integrācijas posmā, uzlabojot tās lietošanu ikdienas saziņā un veicinot pilnvērtīgu līdzdalību visās sabiedrības dzīves jomās, Kultūras ministrija ir izsludinājusi konkursu latviešu valodas kursu īstenošanai.
Jeļena Šaicāne, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore, skaidro: “Kultūras ministrija sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu virzīja un īstenoja vairākus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības tieši Ukrainas civiliedzīvotājiem.”
Satiktās ukrainietes, uz jautājumu par nākotni skatās ar reālistisku cerību, taču, protams, cer, ka jau drīzumā varēs doties atpakaļ uz zemi, ko sauc par mājām.
Ukrainas civiliedzīvotāja Tatjana stāsta: “Es pagājušajā rudenī biju aizbraukusi uz savu pilsētu, un man ir tāda filozofija, ka man pašai par savu dzīvību nav stipri bail. Es dzīvē esmu sastapusies ar daudz un dažādu veidu traumām, nāvi, bet, ja es dzirdētu trauksmes sirēnu un saprastu, ka mani bērni ir palikuši mājās, kamēr es, piemēram, būtu izgājusi uz veikalu, man, protams, būtu uztraukums, kaut arī es māku strādāt ar savu emocionālo stāvokli. Jebkurā gadījumā, kam man tas viss? Bērniem vēlāk būs jāatjauno valsts. Man uzdevums ir dot saviem bērniem iespēju nosargāt psihi, izaudzināt viņus par cienījamiem sabiedrības locekļiem, sniegt viņiem iespēju iegūtu normālu izglītību, lai vēlāk viņi varētu atgriezties un pamazām visu kaut kā atjaunot, padarīt valsti plaukstošu.”
