“STOPkadri ar Armandu Puči”: Rīgas pašvaldība par 400 tūkstošiem gadā pērk atskurbtuves pakalpojumus 6
Atskurbtuve nebūt nav tā vieta, kur cilvēki vēlētos nokļūt. Tomēr daudzi grib redzēt kā tad tur izskatās, kādos apstākļos strādā personāls, kādi pakalpojumi tiek piedāvāti? STOPkadri ielūkojās vienīgajā šāda tipa iestādē Rīgā!
Gaiziņš – tā tiek dēvēta vieta, kur atskurbt no smaga reibuma. Telpas izskatās sakoptas, bet smaka specifiska. Uz vietas strādā uzraugi, apkalpojošais personāls un medicīnas māsiņas, kuras gatavas sniegt tikai pirmo palīdzību. Uz vietas ir viss nepieciešamais, lai tur nokļuvušie varētu drošībā izgulēt reibumu, nomazgāties, pēc vajadzības tiek izsniegtas higiēnas preces un ēdiens. Citi medicīnas vai psiholoģiskie pakalpojumu netiek sniegti. Šajā atskurbtuvē diennakts laikā nokļūst aptuveni 60 cilvēki, viss atkarīgs no sezonas.
“Mums nav bijušas situācijas, ka mēs kādu nevarētu ņemt pretī. Mēs taisni otrādi, apkalpojam arī tuvākās pašvaldības. Saulkrasti, Olaine ved pie mums, jo viņiem to klientu ir maz un viņiem nav ekonomiski izdevīgi šādas iestādes uzturēt,” stāsta Uldis Līkops, Biedrības “Latvijas Sarkanais krusts” ģenerālsekretārs.
Gaiziņā, bieži vien pārdzērušos cilvēkus teju bezsamaņas stāvoklī, nogādā pašvaldības policija. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā patversmēs tika nogādāti aptuveni seši tūkstoši cilvēku un daļa no tiem Gaiziņā. Savukārt medicīnas operatīvajiem dienestiem nodotas 236 personas. Rīgas pašvaldība no 2009. gada no biedrības pērk atskurbtuves un nakts patversmes pakalpojumus, kas gada laikā izmaksā vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.
“Pašvaldībai ir izdevīgi, tā kā šobrīd, mēs pērkam no nevalstiskās organizācijas pakalpojuma veidu. Šobrīd pašvaldība izskata iespēju, ka varētu veidot jaunu ēku, infrastruktūru, kur varētu izmitināt lielāku personu skaitu,” stāsta Aldis Strapcāns, Rīgas Domes Labklājības departamenta atbildīgais specialists.
Šobrīd jaunas atskurbtuves izveidošana Rīgā ir tikai plānošanas stadijā un nav zināms, kad jauna vieta tiks izbūvēta. Savukārt, visas iesaistītās puses apgalvo, ka, lai mazinātu esošo problēmu politiķiem ar likumu jāaizliedz tik plašu alkohola pieejamība tirdzniecības vietās.
