STOPkadri: 31. maijā notiks Valsts prezidenta vēlēšanas – tā būs interesanta diena, kurā iespējami dažādi notikumu scenāriji 169
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Rīgas pils saimnieka ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 Saeimas deputāta balss no 100. Koalīcija prezidenta jautājumā ir sašķēlusies un paredzams, ka vēlēšanu dienā kaislības parlamentā sitīs augstu vilni.
TV24 raidījumā “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienu plkst.19.00, šis stāsts analizēts dziļāk.
Maija pēdējā dienā Saeimas deputāti vispirms balsos par visiem izvirzītajiem kandidātiem. Ja kāds vai kāda saņems vismaz 51 balsi, prezidents būs ievēlēts. Ja nesaņems, tad vismazāko deputātu atbalstu saņēmušais pretendents vai pretendente tiks atskaitīts un par pārējiem notiks atkārtots balsojums. Balsošana notiks līdz brīdim, kamēr paliks viens pretendents. Ja par šo kandidātu arī netiks nodota vismaz 51 deputāta balss, būs jārīko jaunas prezidenta vēlēšanas.
Filips Rajevskis, politologs: “Es domāju, ka 31.maijs būs ļoti interesanta diena, kurā politiskie spēlētāji ieies “garšā”, un tas būs, protams, uzmanības centrā, un tur mēs redzēsim, es ceru, pietiekoši augstas kvalitātes politisko teātri.”
Prezidenta vēlēšanu dienā, parlamentā iespējami vairāki notikumu attīstības scenāriji. Proti, prezidentu var ievēlēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā, vai kādā no nākamajām balsošanās kārtām, vai arī neievēlēt nevienu no pašreiz izvirzītajiem. Politikas kuluāros izskan, ka koalīcijai tomēr nāksies meklēt kompromisa kandidatūru. Vēl viens scenārijs, ka valdošo politiķu nespēja vienoties par valsts prezidentu var izraisīt valdības krišanu. Šādai notikumu attīstībai politikas eksperti nepiekrīt.
Māris Zanders, politisko notikumu komentētājs: “Ir ciniskā atbilde – visi beidzot ir iesēdušies savās vietās un sākuši – tā teikt, apgūt teritoriju. Kuram tagad ir vēlme sākt dalīt kārtis pa jaunam! Es saprotu, ka tas izklausās ļoti ciniski. Es vienkārši, ka visi tie cilvēki visās partijās, kas ir beidzot veiksmīgi sākuši, tā teikt, iejusties varā, tagad pēkšņi teiks – ak, nu ja mums te pēkšņi tā, tad mēs mainām valdību. Es vienkārši tam neticu.”
Ja 31. maijā Saeimas deputātiem prezidentu neizdosies ievēlēt, partijām būs jāizvirza jaunas kandidatūras ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Tas nozīmē, ka vairs nav iespējams tāds variants, ka politiķi kādu no prezidenta kandidātiem atklāj tikai vēlēšanu dienā, kā tas bija Vairas Vīķes – Freibergas ievēlēšanā uz pirmo prezidentūras termiņu. Saskaņa ar likumu jaunām prezidenta vēlēšanām parlamentā jānotiek ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī tad neizdosies ievēlēt, būs jārīko vēl vienas vēlēšanas un tā līdz brīdim, kamēr ievēlēs.
F.Rajevskis: “Es domāju, ka sabiedrība arī izdarīs spiedienu. Labi, pirmo var norakstīt, var arī varbūt otro ar zobu sāpēm norakstīt, bet trešajā reizē noteikti ir jāievēl. Es neticu, ka tiks līdz trešajai, tomēr ceru, ka otrajā piegājienā gan ievēlēs, ja pirmajā netiks galā.”
Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaru termiņš beidzas jūlija sākumā.
