Stomas nēsātājiem valsts visu nepieciešamo aprīkojumu nenodrošina. Ir cerība, ka nākamgad situācija mainīsies 8
Latvijā ir aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuriem ikdienā jāsadzīvo ar stomu – mākslīgi izveidotu atveri vēdera sienā zarnu satura vai urīna izvadīšanai. Lielākai daļai ar stomu nāksies dzīvot līdz mūža galam, citiem tā izveidota uz laiku. Tomēr katrs no šiem cilvēkiem vēlas, un liela daļa arī var, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Par problēmām, ar kurām nākas saskarties cilvēkiem ar stomu un iespējamiem to risinājumiem, tika diskutēts 13.oktobrī TV24 raidījumā “Dr.Apinis”.
Iemesli stomas ierīkošanai var būt dažādi – onkoloģiskas operācijas, iekaisīgas zarnu slimības, durtas vai šautas brūces, kā arī citas slimības. Arī vecuma spektrs stomas nēsātājiem ir ļoti dažāds – sākot no maziem bērniem un gados pavisam jauniem cilvēkiem, līdz cienījamu vecumu sasniegušiem senioriem.
Arī stomētie cilvēki grib pilnvērtīgi dzīvot
Ilona Štokolova, kura stomu sāka lietot pēc 2020.gadā veiktas onkoloģiskas operācijas, saka: “Jā, ārsts man atdeva dzīvību, bet kā dzīvot tālāk, es nesapratu.” Viena no lielākajām problēmām sākumā bija informācijas trūkums. “Es pat nezināju, kā ieiet dušā, man pašai bija jāmācās. Tad es meklēju informāciju un pati uz sevis eksperimentēju. Es braucu uz baseinu, jā mēs varam arī peldēt, un izgājusi no baseina raudāju prieka asaras.” Viņa nebija gatava palikt četrās sienās, bet gribēja dzīvot un būt noderīga sabiedrībai. Šobrīd jau apvienojusies neliela grupiņa, kurā pārrunāt problēmas, dalīties pieredzē, atgūt un iedrošināt sevi, tomēr stomēto cilvēku interešu aizstāvībai nepieciešama biedrība. “Kamēr nav organizācija, visvarenie ne pārāk vēlas ar mums runāt,” atzīst Ilona Štokolova. “Mūsu vidū ir jauni, aktīvi cilvēki, ļoti ceru, ka biedrība būs,” viņa saka. Tā dotu gan iespēju labākam dialogam ar valsts pārvaldes institūcijām, gan arī ļautu vairāk sniegt psiholoģisko atbalstu citiem cilvēkiem ar stomu un viņu radiniekiem. Jo “labākais psihologs stomētam cilvēkam ir tikai tāds pats stomētais.” Jā, ģimenes ārstam ir iespēja nosūtīt šādu pacientu uz valsts apmaksātu vizīti pie psihoterapeita, ir tikai viena nianse – tam nepieciešama arī F diagnoze, kas saskaņā ar slimību un veselības problēmu klasifikāciju iekļauj psihiskus un uzvedības traucējumus.
Valsts kompensēto kolostomas maisiņu mēnesim nepietiek
Jolanta Noskova, medmāsa ar ilggadēju pieredzi stomas pacientu aprūpē, raidījumā atzīst, ka daudzi cilvēki ar stomu ir darbspējīgi, var atgriezties savā darba vidē un nest sabiedrībai labumu. Pēc statistikas datiem aptuveni 25% stomas nēsātāju ir darbspējīgā vecumā. Diemžēl šie cilvēki nereti savās iespējās ir ļoti ierobežoti, jo trūkst nepieciešamo kompensējamo materiālu, kas savukārt, rada tādas problēmas kā noplūdes un ādas iekaisumi. Pēc viņas teiktā ar to biežāk saskaras urostomas un ileostomas nēsātāji. “Pie ileostomas tiek izvadīta tievā zarna un tas saturs, kas izdalās, ir bagāts ar fermentiem un ļoti agresīvs priekš ādas. Nonākot saskarē ar ādu ļoti ātri rodas ādas iekaisums, tāpēc arī vajadzīgi šie kopšanas priekšmeti, kas veido barjeru starp maisiņa saturu un ādu,” skaidro Jolanta Noskova.
Diemžēl šo valsts kompensēto medicīnas priekšmetu apjoms ir nepietiekams, to limitu apmērs nav mainīts kopš 2005. gada – tātad 18 gadus, un tas būtiski atpaliek no Eiropas kompensācijas apjoma.
Patreizējā situācija ir skarba. Vienam pacientam ar stomu mēnesī tiek nodrošināti 40 valsts kompensēti kolostomas maisiņi, kas nomaināmi pēc katras vēdera izejas. Taču normālai ikdienas dzīvei būtu nepieciešami 90 maisiņi mēnesī. Drenējamo (ileo un uro) valsts kompensējamo maisiņu daudzums ir 15-20 vienību mēnesī, kamēr normāli būtu nepieciešami 30 drenējamie maisiņi mēnesī. Valsts mēnesī kompensē 8 divdaļīgo sistēmu pamatnes mēnesī, lai arī nepieciešamas ir vismaz 10. Problēma arī tā, ka, mainoties vēdera formai, proti, stomas nēsātajam kļūstot resnākam vai tievākam, nepieciešama cita pamatne, kuru visbiežāk cilvēkam nākas iegādāties par saviem līdzekļiem. Taču teju visiem ir arī citas slimības, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir dārgi, un tam visam naudas gluži vienkārši nepietiek. Rezultātā cilvēkiem ar stomu nākas dzīvot bailēs, ka stomas maisiņš var atlipt, jo nēsāts jau vairākas dienas, vai arī tā saturs var iztecēt. Ilona Štokolova saka: “Gribētos, lai būtu jaunās paaudzes materiāli. Ir jauni cilvēki, arī bērni, kuri ar saviem pirkstiņiem to pamatnīti norauj, vajag elastīgāku.” Jaunākās paaudzes pamatnes, kuras lokās un ieņem vēdera formu, ir, tikai Latvijā tās nav pieejamas, nemaz nerunājot par to, ka šāds inovatīvs stomētiem cilvēkiem domāts aprīkojums tiktu iekļauts valsts kompensējamo medikamentu sarakstā.
NVD sola kompensējamo kolostomas maisiņu skaitu dubultot
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Āris Kasparāns raidījumā stāsta, ka šobrīd viņa vadītā iestāde gatavo konkrētu priekšlikumu stomētiem cilvēkiem nepieciešamo maisiņu skaita palielināšanai. “Šī brīža apmaksātais daudzums mums ir minimālais apjoms, šobrīd tiek piedāvāts dubultot skaitu,” saka NVD vadītājs. Arī par kompensējamo medikamentu sarakstā iekļauto ādas aprūpei nepieciešamo ziežu un pastu limitu palielināšanu, tāpat kā par jaunu produktu virzīšanu, tiekot domāts. “Tas ko mēs šobrīd apmaksājam, faktiski ir pusotrs miljons gadā, dubultošana ir vēl viens pusotrs miljons, tas ir tas finansējuma apmērs, par kuru runājam. Šāda iespēja nākamajam gadam ir.” Āris Kasparāns arī atklāj, ka dienas kārtībā ir arī jautājums par jaunākiem un efektīvākiem medicīnas priekšmetiem, kuri stomētiem cilvēkiem ļautu uzlabot dzīves kvalitāti un daudziem arī atgriezties darba tirgū. “Veselības ministrs ir pieteicis [kompensējamo medikamentu] saraksta efektivizāciju, un tas šobrīd ir procesā,” skaidro Kasparāns.
Medicīnas sistēmai, arī kompensējamo medikamentu sarakstam, nepieciešama lielāka elastība
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka raidījumā atzīst, ka ir lietas, kuras ļoti efektīvi var atrisināt arī ar mazu finansējumu. “Mums soli pa solim jāiet uz priekšu arī ar tām lietām, ko medicīnas aprūpē varam atrisināt nākamajā gadā. Mums primāri jāskatās, lai tas būtu atbalsts pacientiem, lai būtu atbalsts cilvēkiem un tā ir tā primārā vēlme arī FM, lai redzētu, ka šajā jomā ir uzlabojumi. Daudzi no šiem pacientiem, vismaz ceturtdaļa, ja tiek nodrošināti normāli apstākļi, var strādāt, un mums katrs cilvēks darba tirgū ir milzu vērtība.”
Karīna Ploka atzīst, ka medicīnas sistēmai kopumā, tai skaitā arī kompensējamo medikamentu jautājumam, ir nepieciešama lielāka elastība, par ko finanšu ministrija ar NVD jau esot runājusi. “Mēs no savas puses arī redzam gan datus, gan finansējumu un varētu nākt palīgā kopīgiem soļiem iet uz elastīgāku sistēmu, lai pietiekami daudz pacientiem nodrošinātu normālus dzīves apstākļus un lai nebūtu situācijas, kad [pacientiem] ir nepieciešams daudz piemaksāt. Ja mēs sakām, ka mums medicīna paliek gudrāka, dārgāka un efektīvāka, tad sistēmai ir jāiet tai līdzi.”
