Stoltenbergs šodien pēc Ukrainas lūguma sasauks NATO un Ukrainas padomes sanāksmi 101
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien pēc Ukrainas lūguma sasauks NATO un Ukrainas padomes sanāksmi, tā otrdienas vakarā paziņoja NATO preses pārstāve Fara Dahlalla.
Viņa norādīja, ka sanāksme notiks pēc Krievijas pirmdien veiktajiem masveida triecieniem civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai visā Ukrainā.
“NATO sabiedrotie ir snieguši ievērojamu atbalstu Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, un tie ir apņēmušies turpināt stiprināt Ukrainas aizsardzību,” piebilda pārstāve.
Pēc viņas teiktā, Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs informēs sabiedrotos par situāciju kaujas laukā un prioritārajām vajadzībām.
Pirmdien Krievija uz Ukrainu izšāva vismaz 127 raķetes un 109 trieciendronus “Shahed”.
Saskaņā ar premjerministra Denisa Šmihaļa teikto uzbrukums skāra 15 reģionus.
Rescue operations are ongoing at the sites of strikes and falling debris in the regions of Ukraine that were attacked by Russia last night. All services are on the ground, and the rubble is being cleared.
Unfortunately, despite the effective work of our air defense, 4 people… pic.twitter.com/IJ6uQx6mpy
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) August 27, 2024
Ukrainā jau atzīti par vainīgiem 126 Krievijas kara noziedznieki
Ukrainas tiesas jau ir atzinušas par vainīgiem 126 Krievijas kara noziedzniekus, paziņoja Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins.
“Mēs nosūtām lietas Ukrainas tiesām, un Ukrainas tiesas jau ir atzinušas par vainīgiem 126 Krievijas kara noziedzniekus. Un mēs ne tikai tiesiski vajājam vienkāršos cilvēkus – mēs arī cenšamies noskaidrot vadības atbildību. Mēs jau esam dažādās tiesvedībās saukuši pie atbildības vairāk nekā 100 Krievijas Bruņoto spēku virsniekus, tai skaitā ģenerāļus,” sacīja Kostins.
Saskaņā ar viņa teikto Ukrainas likuma sargi jau ir identificējuši 660 aizdomās turētos kara noziegumos, kas izdarīti pret ukraiņiem. Tas nozīmē ne tikai identificēt tos, kas var būt izdarījuši noziegumu, bet arī vākt pierādījumus, kuri norāda uz to, ka zināma persona izdarījusi noziegumu.
Kostins atzīmēja, ka pēc tribunāliem Nirnbergā un Tālajos Austrumos Ukraina ir pirmā valsts kopš Otrā pasaules kara, kas izvirzījusi jautājumu par nepieciešamību pēc starptautiskas tiesvedības par agresijas noziegumu.
“Šis noziegums ir smags starptautisks kara noziegums. Ja agresijas noziegums nebūtu izdarīts, tad nebūtu 136 tūkstoši kara noziegumu, kas izdarīti pret ukraiņiem. Un šis skaits nav pilnīgs, jo mēs vēl nekontrolējam daļu no pagaidām okupētajām teritorijām. Un nebūtu arī kara upuru,” sacīja Ukrainas ģenerālprokurors.
