Stoltenbergs un Baidens: Putins par zemu novērtēja NATO vienotību, Ukraina tai ir tuvāk nekā jebkad 152
Kad pērn Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruka Ukrainā, viņš par zemu novērtēja ukraiņu tautas, Ukrainas spēku drosmi un Ukrainas politiskās vadības neatlaidību, Viļņā kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc viņa paustā, Krievija par zemu novērtēja arī NATO vienotību un spēku – alianse atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. Stoltenbergs arī atzīmēja, ka NATO sabiedrotie aizvadītā gada laikā Ukrainu atbalstījuši ar desmitiem miljardu dolāru un samita laikā NATO dalībvalstis ir vienojušās par pakotni, kas tuvinās Ukrainu NATO.
“Tā būs vairāku gadu praktiskas palīdzības programma, NATO-Ukrainas padomes izveide un pausts atkārtots apliecinājums, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, atsakoties no Rīcības plāna dalībai NATO,” uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka jaunā vairāku gadu palīdzības programma palīdzēs Ukrainai veikt pāreju no padomju ēras uz saderību ar NATO standartiem un ekipējumu, nodrošinot, ka Ukrainas spēki ir savietojami ar NATO spēkiem.
NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka Ukraina ir kļuvusi tuvāka NATO vairāk nekā jebkad iepriekš.
NATO sabiedrotie apliecinājuši, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti un piekrita atteikties no prasības pēc Rīcības plāna dalībai NATO.
“Tas mainīs Ukrainas ceļu dalībai NATO no divu soļu uz viena soļa procesu. Un mēs uzaicināsim Ukrainu pievienoties aliansei brīdī, kad NATO dalībvalstis vienosies par to, ka Ukraina ir izpildījusi nosacījumus,” sacīja Stoltenbergs.
Baidens: Putins kļūdījās, domājot, ka ar karu Ukrainā sagraus NATO vienotību
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kļūdījās, domājot, ka ar karu Ukrainā izjauks NATO vienotību, trešdien Viļņā paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
“Kad Putins un viņa alkas pēc zemes un varas izraisīja šo nežēlīgo karu Ukrainā, viņš lika likmi uz to, ka NATO izjuks. Viņš domāja, ka mūsu vienotība sabruks pie pirmā pārbaudījuma. Viņš domāja, ka demokrātiskie līderi būs vāji,” sacīja Baidens runā Viļņas Universitātē.
“Bet viņš domāja nepareizi,” uzsvēra ASV prezidents.
Mēs nešaubīgi aizsargāsim brīvību, un mūsu saistības pret Ukrainu nemazināsies, norādīja Baidens.
“Mēs nešaubīsimies. Es to domāju nopietni. Mūsu saistības pret Ukrainu nemazināsies. Mēs aizstāvēsim brīvību šodien, rīt un tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams,” viņš teica.
Baidens uzsvēra, ka karam Ukrainā ir jābeidzas ar taisnīgiem nosacījumiem.
“Suverenitāte un teritoriālā vienotība – tie ir divi pīlāri mierīgām attiecībām starp valstīm,” sacīja ASV līderis.
Viņš arī teica, ka 1991.gada 13.janvāra notikumi parādīja pasaulei, ka nekas nespēj apslāpēt Lietuvas brīvības liesmu.
“Ir labi atgriezties Viļņā, valstī un reģionā, kas labāk nekā jebkurš cits zina brīvības pārveidojošo spēku. Jūs parādījāt pasaulei, ka vienotas tautas spēku nevar noliegt. Un kopā ar saviem brāļiem un māsām Igaunijā un Latvijā jūs palīdzējāt izbeigt šķelšanās laikmetu, izmantojot saiknes spēku,” sacīja Baidens.
“Baltijas ceļš, nevis Berlīnes mūris, kļuva par Eiropas nākotnes simbolu. Un vēlāk, kad padomju tanki atkal centās liegt jums neatkarību, Viļņas ļaudis teica “nē, nē, nē”. Un 1991.gada janvārī desmitiem tūkstošu pilsoņu, neapbruņoti un nepiekāpīgi, nāca pēc savas gribas un vienoti, lai aizstāvētu televīzijas torni, pasargātu Augstāko padomi un aizstāvētu brīvību,” teica ASV prezidents.
“14 varoņi traģiski zaudēja dzīvību, simtiem tika ievainoti, bet visa pasaule redzēja, ka apspiestības gadu desmiti nav spējuši apslāpēt brīvības liesmu šajā valstī,” viņš sacīja.
“Lietuvas gaisma – jūs saglabājāt to stipru, jūs saglabājāt to spožu,” piebilda ASV prezidents, atgādinot, ka “Amerika nekad neatzina padomju okupāciju Baltijā”.
Baidens runu Viļņas Universitātes pagalmā teica pēc divu dienu NATO samita, kas otrdien un trešdien notika Lietuvas galvaspilsētā.
Zelenskis atzīmēja, ka Ukrainai patlaban trūkst drošības, savukārt sadarbība ar NATO partneriem samitā mazinās drošības deficītu. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Ukraina iegulda un turpinās ieguldīt kopējā drošībā. Viņš arī norādīja, ka atteikšanās no Rīcības plāna Ukrainas dalībai NATO ir svarīga.
“Es zinu, cik daudz sarunu bijis, lai panāktu šādu vienošanos. Mēs esam gājuši garu ceļu, lai Ukraina būtu savietojama ar NATO, mūsu karavīriem ir laba pieredze sadarbībā ar NATO. Viņi ir pierādījuši spēju lietot ieročus, pierādot, ka globālā demokrātija ir daudz spēcīgāka par teroristu uzbrukumiem,” sacīja Zelenskis. Viņš atzīmēja, ka
pat kara laikā Ukraina turpina veikt reformas un turpina procesu integrācijai Eiropas Savienībā. Ukraina skaidri noteikusi, kas tai jāpaveic un tas arī tiek īstenots,
tāpēc prezidents augstu vērtē lēmumu, ka Ukrainai ceļā uz NATO nebūs vajadzīgs Rīcības plāns dalībai NATO.
Viņš atzinīgi novērtēja Ukrainas partneru vēlmi palīdzēt Ukrainai un to atbalstīt, tomēr Ukraina cīnās par izdzīvošanu. Zelenskis atzīmēja, ka daži partneri baidās runāt par Ukrainas dalību NATO, jo neviens negrib vēl vienu pasaules karu.
“Tas ir loģiski un saprotami. Gribu, lai ikviens saprot, ka mēs esam civilizēti un adekvāti cilvēki. Ukraina cīnās. Mēs tiešām saprotam, ka, kamēr karš Ukrainā turpinās, Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts. Tas ir pilnīgi skaidri, bet paziņojumi par Ukrainas kļūšanu par alianses dalībvalsti ir svarīgi signāli,” sacīja Ukrainas prezidents.
Viņš arī minēja piemēru, ka arī Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršana nenozīmē kļūšanu par dalībvalsti. Bet
šis signāls mobilizē Ukrainu un sūta spēcīgu signālu Krievijai, ka Ukraina nav nevienas alianses dalībvalsts, bet Ukraina grib kļūt par ES dalībvalsti un būt neatkarīga valsts.
Tas pats attiecas uz uzaicinājumu pievienoties NATO – tas ir tāds pats signāls.
“Es ticu, ka mēs esam vajadzīgi NATO tikpat daudz, cik alianse ir vajadzīga mums. Esmu pārliecināts, ka pēc kara Ukraina būs NATO. Mēs darīsim visu iespējamo, lai tas notiktu,” pauda Zelenskis.
Kad Zelenskim preses konferencē jautāja, kādu militāru atbalstu viņš sagaida no ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas, un vai sarunas būs par kasešu munīciju, kuras ASV ir solījusi Ukrainai, Ukrainas prezidents pateicās Baidenam, ASV Kongresam un ASV iedzīvotājiem par atbalstu un palīdzību Ukrainai.
Viņš norādīja, ka starp ASV un Ukrainu mēdz būt nelielas nesaskaņas, arī lēmums piegādāt Ukrainai kasešu munīciju ASV bija izaicinājums, jo ir cilvēki, kas šādu rīcību neatbalsta. Zelenskis aicināja uz šo jautājumu paraudzīties no cita skatupunkta – Krievija pastāvīgi izmanto kasešu munīciju Ukrainā, nogalinot iedzīvotājus. Tāpat krievi regulāri izmanto tālas darbības rādiusa raķetes.
“ASV palīdzība tiktu izmantota tikai pret militāriem objektiem, tikai pret okupētajām teritorijām. Tās netiks izmantotas citos apstākļos. Runa ir par taisnīgumu. Agresors deviņus gadus ir okupējis un turpina okupēt daļu mūsu teritorijas, un nogalina mūsu cilvēkus. Kā mēs varam aizstāvēties?” retoriski vaicāja Ukrainas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina aizstāvas un neizmanto ieročus pret citu valsti. Zelenskis akcentēja, ka Ukrainai joprojām ir vajadzīgas tālas darbības rādiusa raķetes.
