Stoltenbergs: NATO neplāno Eiropā izvietot jaunus kodolieročus 0
NATO, reaģējot uz ASV un Krievijas Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) laušanu, negrasās Eiropā izvietot jaunus kodolieročus, ceturtdien Briselē pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Mēs negribam jaunu auksto karu, mēs negribam jaunas bruņošanās sacensības,” sacīja alianses ģenerālsekretārs.
Vienlaikus Stoltenbergs atbalstīja ASV prezidenta Donalda Trampa nostāju, ka Krievija pārkāpj INFT.
Krievija nesen kā atzina jaunas raķetes SSC-8 izstrādāšanu un izvietošanu. NATO uzskata, ka tā var tikt aprīkota kodolieročiem. Tās lidojuma attālums ir 500 līdz 5500 kilometru diapazonā, un tas ir līguma pārkāpums.
Tomēr, kā norādīja Stoltenbergs, tās nav jaunas apsūdzības. Tās pauda jau ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija.
“Tā ir problēma, tie ir draudi, izaicinājums, kas pastāv jau sen,” atgādināja Stoltenbergs, piebilstot, ka Krievija nevēlas ievērot INFT.
NATO dalībvalstis vēstnieku līmenī apspriedīs situāciju ap INFT, sacīja alianses ģenerālsekretārs. Tas varētu notikt jau ceturtdien.
ASV vienpusēji izstāsies no INFT, sestdien paziņoja Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.
INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
Atbilstoši līgumam abas puses iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes ar tuvu darbības rādiusu (500 – 1000 kilometri) un vidēju darbības rādiusu (1000 – 5500 kilometri), kā arī šo raķešu palaišanas iekārtas. Raķešu iznīcināšana tika pabeigta 1991.gadā, un pavisam tika iznīcinātas 2692 raķetes. Līgums neattiecas uz jūrā bāzētajām raķetēm.
ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729. Līdzīgu viedokli paudusi arī NATO, arī šomēnes notikušajā aizsardzības ministru sanāksmē.
