Stoltenbergs: NATO atbildēs uz jebkuru uzbrukumu Polijai vai Baltijas valstīm 2
Ziņa papildināta pl. 17.52.
NATO atbildēs uz jebkuru uzbrukumu Polijai vai Baltijas valstīm, otrdien publiskotā intervijā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Ar NATO spēku klātbūtni Polijā un Baltijas valstīs mēs sūtām Krievijai ļoti spēcīgu signālu – ja notiks uzbrukums Polijai vai Baltijas valstīm, atbildēs visa alianse,” pirms NATO samita paziņoja Stoltenbergs.
Aliansei nav ienaidnieku saraksta, bet NATO atbildēs, kad tas būs nepieciešams, sacīja Stoltenbergs intervijā vairākiem laikrakstiem, tostarp poļu izdevumam “Rzeczpospolit”, vācu avīzei “Suddeutsche Zeitung” un Spānijas laikrakstam “El Pais”.
“Mēs nedefinējam Krieviju šādā veidā (kā ienaidnieku),” sacīja NATO ģenerālsekretārs, bet piebilda, ka “mums jābūt drošiem, ka nepastāv iespēja, ka tas, ko redzējām Ukrainā, proti, Krievijas bruņota invāzija tās kaimiņvalstī, varētu atkārtoties pret NATO locekli”.
Stoltenbergs sniedzis interviju laikā, kad Turcija draudējusi nobloķēt jauno NATO plānu Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai, tostarp no Krievijas uzbrukuma.
Savienotās Valstis ir aicinājušas Turciju atbalstīt NATO aizsardzības plānu Polijai un Baltijas valstīm, bet Turcija līdz šim ir atteikusies, norādot, ka NATO būtu jāsniedz Ankarai lielāks politiskais atbalsts cīņā ar kurdu kaujiniekiem Sīrijā.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana izteikumi šodien pirms izlidošanas uz NATO samitu Londonā liecina, ka Ankara savu nostāju nav mainījusi un neatbalstīs minēto NATO plānu, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu “Tautas aizsardzības vienības” (YPG).
Turcija ir apsūdzējusi NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus Turcijai.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi šodien pulcējas Londonā, lai atzīmētu alianses dibināšanas 70.gadadienu, taču samits solās būt saspringts vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir Turcijas lēmums iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmu no Krievijas, kā arī Turcijas nesenā militārā operācija Sīrijas ziemeļos.
Runājot par Eiropas Savienību (ES), Stoltenbergs intervijā sacīja, ka neiebilst pret stingrāku aizsardzības nostāju Eiropas Savienībā, bet nav jēgas mēģināt aizstāt NATO.
NATO samita laikā notiks Baltijas valstu, Polijas un Turcijas līderu tikšanās
Londonā rīt turpināsies NATO samits, kura laikā notiks Baltijas valstu, Polijas un Turcijas līderu tikšanās, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Plānots, ka iesaistītās puses pārrunās savstarpējo sadarbību NATO ietvaros.
Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans paziņojis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.
Pirms izlidošanas uz NATO samitu Londonā Erdoans paziņoja, ka apspriedīs šo jautājumu ar Polijas un Baltijas valstu līderiem samita gaitā.
Turcija apsūdzējusi NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus Turcijai.
LETA jau vēstīja, ka četri augsta ranga avoti pagājušajā nedēļā NATO apliecinājuši, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu “Tautas aizsardzības vienības” (YPG).
Vaicāta par šo jautājumu, NATO preses sekretāre Oana Lungesku norādīja: “NATO ir plāni visu sabiedroto aizsardzībai. NATO apņemšanās visu sabiedroto drošības labā ir nelokāma.”
NATO vēstnieki tomēr cer, ka izdosies panākt kompromisu, jo Ankarai arī ir vajadzīgs, lai līderi apstiprina atjaunotu militāro plānu, kurā izklāstītas detaļas tam, kā NATO izstāvēs Turciju, ja tā tiks pakļauta uzbrukumam, sacīja divi diplomātiskie avoti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicinājis nedramatizēt anonīmu avotu izplatīto informāciju par Turcijas atteikšanos atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai.
Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka Baltijas valstīm un Polijai, kā arī citām NATO dalībvalstīm, ir spēkā esoši aizsardzības plāni. Kā vienu no šī plāna izpausmēm ministrs minēja NATO spēkus, kas atrodas gan Baltijas valstīs, gan Polijā, gan citās dalībvalstīs.
Rinkēvičs pastāstīja, ka pašreiz aliansē notiek darbs pie risku izvērtēšanas un atbilstošas rīcības formulēšanas, ņemot vērā iespējamos riskus NATO dalībvalstīm, ieskaitot Baltijas reģionu.
Rinkēvičs pastāstīja, ka NATO notiekošās diskusijas nav tikai par Baltijas valstīm un Poliju. Tā ir diskusija plašākā kontekstā, kurā ņemti vērā arī citu reģionu drošības aspekti.
“Esmu pārliecināts, ka diskusija noslēgsies ar to, ka tiks ievērotas mūsu reģiona drošības intereses un sabiedrotie izturēsies pret to tikpat nopietni, cik nopietni mēs esam izturējušies pret viņu drošības interesēm,” sacīja ministrs.
