Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā 0
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.
Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.
1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.
NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.
Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.
Stoltenbergs ar ierosinājumu par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā nāca klajā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
NATO austrumu valstis Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānijas un Slovākija, kas atrodas tuvu Krievijai, vēlas spēcīgāku NATO reakciju.
Stoltenberga ierosinājums ir rūpīgi jāizsver, lai redzētu, vai tas patiešām ir nepieciešams, pēc tikšanās noradījusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.
NATO valstu aizsardzības ministri arī apsvēra alianses nākamos soļus saistībā ar Ukrainas karu.
ASV un citas NATO valstis ir vairākkārt noraidījušas Ukrainas lūgumu aizliegt lidojumus virs Ukrainas, norādot, kas tas varētu novest NATO tiešā konfrontācijā ar Krieviju.
“Mūsu piektā panta apņemšanās ir tēraudcieta un varat rēķināties, ka (..) mēs to ievērosim,” uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, runājot pat kolektīvās aizsardzības apņemšanos.
Tomēr Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atkārtoja Igaunijas aicinājumu aizliegt lidojumus virs Ukrainas, norādot, ka Krievijas agresija var iet vēl tālāk par Ukrainu.
Šī eskalācija var skart Baltiju vai citas valstis, viņš piebilda.
Lānets aicināja NATO darīt vairāk, lai aizsargātu Ukrainu no Krievijas uzbrukumiem.
“Ukraina šodien ir frontes līnija, lai aizsargātu mūsu demokrātiskās vērtības,” uzsvēra ministrs.
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs arī kritizējis NATO paziņojumus, ka tā nereaģēs ar spēku, atbildot uz Putina agresiju Ukrainā.
“Šaubu dzēšana viņa galvā ir dīvaina taktika,” norādījis Blērs.
Pabriks: Lēmums par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā varētu tikt pieņemts jūnija beigās
Lēmums par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā varētu tikt pieņemts jūnija beigās Madrides samitā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Viņš norādīja, ka tas ir jaunais NATO attīstības posms, stiprinot visu Austrumu flangu no Turcijas dienvidos līdz Baltijas valstīm ziemeļos.
Pabriks skaidroja, ka jau patlaban Latvijā nepārtraukti uzturas 2000-3000 NATO valstu karavīri, taču pagaidām nav bijis lēmuma par pastāvīgu klātbūtni.
Pastāvīga klātbūtne nozīmētu arī pastāvīgu ieroču un ekipējuma krājumu izvietošanu, lai krīzes gadījumā tie jau atrastos tepat uz vietas, skaidroja Pabriks. Tāpat tas nozīmētu arī papildu pastāvīgu NATO spēku izvietošanu.
Tāpat Pabriks sacīja, ka šāds lēmums nozīmētu arī to, ka pašām Austrumeiropas valstīm “jāsaņemas vēl vairāk un vairāk jāinvestē aizsardzībā”.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma” Pabriks piebilda, ka Latvija arī interesējas par iespējām iegādāties vai arī pagaidām lūgt citas valstis izvietot valsts teritorijā vidējas distances pretgaisa aizsardzības ieročus, jo pagaidām Latvijai ir tikai īsas distances pretgaisa aizsardzības ieroči. Vienlaikus ministrs atzina, ka šādus ieročus nav tik viegli iegūt, jo tie nepieciešami visām dalībvalstīm.
