“Stokholmas asinspirts” šoks un aristokrātijas rindu “tīrīšana” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 500 gadiem Stokholmā risinājās notikumi, kas Zviedrijas vēsturē palikuši kā “Stokholmas asinspirts”. Pēc tam kad Dānijas karalis Kristians II 4. novembrī tika kronēts arī par Zviedrijas karali un tādējādi bija kļuvis par apvienotās Dānijas–Norvēģijas–Zviedrijas karaļvalsts galvu, Stokholmā trīs dienu laikā no 8. līdz 10. novembrim ar nāvi kā ķecerus sodīja ap simtu zviedru aristokrātu, garīdznieku un Stokholmas namnieku – Zviedrijas karalistes patstāvības piekritēju.
Kronēšanas sakarā Kristians II ar viltu iemānīja savā pilī un lika apcietināt zviedru eliti, kuras daļa iepriekšējos gados bija vai nu atklāti politiski nostājusies pret tā saukto Kalmāras ūniju un Kristianu II, vai arī karojusi pret viņa karaspēku Zviedrijas reģenta Stēna Stūres Jaunākā pusē.
Kad Stūre 1517. gadā krita kaujā un zviedru “separātistu” karaspēks cieta sakāvi, arī viņa piekritēju liktenis bija izšķirts. Tomēr “Stokholmas asinspirts” šoks un aristokrātijas rindu “tīrīšana”, kā arī Kristiana II neapdomīgā politika, ceļot nodokļus un aizliedzot brīvajiem zviedru zemniekiem – bondiem – nēsāt ieroci, galu galā pavērsās pret viņu pašu un tikai veicināja Zviedrijas nošķiršanos no Ziemeļvalstu ūnijas.
Jau 1523. gadā sākās sacelšanās un par Zviedrijas karali ievēlēja Gustavu I Vāsu. Tās arī bija pusotra gadsimta pastāvējušās Kalmāras ūnijas beigas, un Zviedrija atkal kļuva patstāvīga.
