Stokholmā bez centa kabatā! Superekonomisks kultūras ceļojums 4
Baudīt rudens noskaņu šoreiz dodos nevis uz ierasto Siguldu, bet, draugu aicināts, kāpju uz “Tallink” prāmja un peldu pāri Baltijas jūrai. Esmu nolēmis ļauties paša izdomātam eksperimentam – atspēkot priekšstatu par dārgo Zviedrijas galvaspilsētu, tajā neiztērējot ne centa, pareizāk sakot – ne kronas, vienlaikus gūstot pēc iespējas vairāk iespaidu un informācijas par mūsu aizjūras kaimiņu kultūru un vēsturi.
“Tallink” prāmis “Isabelle” Vecrīgas panorāmā šobrīd ierakstās katru otro dienu, ar darbarūķim neizpaliekošu precizitāti nogādājot uz Stokholmu pasažierus un transportu. Pavisam drīz, jau decembra vidū, talkā nāks otrs kuģis “Romantika”, kas savulaik jau kursēja maršrutā no Rīgas uz Stokholmu.
Pārvadātāji parūpējušies par vairākām ērtībām un jaunumiem. Piemēram, lai Rīgas ostā izvairītos no stāvēšanas garā rindā pie kasēm, iespējams ātri reģistrēties un iekāpšanas kartes saņemt automātos. Saziņa ar gudro iekārtu ir ļoti vienkārša un saprotama. Savukārt uz kuģa intelektuālo spēļu piekritēji ceļojuma laiku var īsināt, tiekot labprātīgi ieslēgti istabā “Escape Room”, kas paredzēta divu līdz četru dalībnieku komandām. Spēles mērķis – 60 minūtēs izkļūt no “Senā burinieka” kajītes, atrisinot dažādus uzdevumus un mīklas.
Kaujas plāns četriem muzejiem
Iekārtojamies A klases kajītē ar logu, bet rudenī saule riet stundu pēc kuģa atiešanas, tādēļ pa logu nekas daudz no Rīgas līča nav saredzams. Toties nākamajā rītā, kad jau tuvojamies Stokholmai, iesaku vērot daudzās miniatūrās gleznainās saliņas no kuģa priekšgalā ierīkotā zviedru galda restorāna. Katra nākamā sala ir aizvien lielāka. Sajūta, ka raugos uz kilometriem garas milzu ķirzakas viļņoto asti. Uz salām redzamas sarkanzilidzelteni krāsotas mājiņas ar neiztrūkstošiem karogu mastiem. Lēni slīdam gar klintīm un cietoksni – savdabīgiem pilsētas vārtiem. Kad tuvojamies ostai, apkārt parādās aizvien vairāk kuģu. Mazie, ašie kuģīši, sakuldami baltu putu grīsti, aizsteidz ikrīta pārvadājumos, kamēr lielie, baltie daudzstāvu milzeņi cēli un nesteidzīgi iegrozās spraugās starp šērām.
Kad izkāpjam krastā Stokholmā, pienācis laiks manam eksperimentam: iepazīt Zviedrijas galvaspilsētu bez centa jeb zviedru kronas kabatā. Šo uzdevumu atvieglo tas, ka Zviedrijā šogad daļā valstij piederošo muzeju atcēla ieejas maksu. Pirms vairāk nekā 10 gadiem jau bijusi spēkā līdzīga sistēma, tomēr vēlāk maksa atjaunota. Steidzu izmantot radušos iespēju un pirms ceļojuma sagatavoju “kaujas plānu”, jo kruīza noteikumi paredz uzturēšanos Stokholmā vien nieka sešas stundas. No 14 galvaspilsētas muzejiem, kuros ir bezmaksas ieeja, izvēlos četrus.
Kājām uz pilsētas centru
Mugursomā man ir fotoaparāts, termoss ar karstu tēju un sviestmaizes. Kājās apavi ērtai soļošanai, jo pilsētā neizmantošu transportu, par ko būtu jāmaksā. Biezās virsdrēbes atstāju kajītē. Lai gan Stokholmā ir apmācies un mitrs, tomēr Golfa straumes un Atlantijas okeāna tuvuma dēļ laiks ir silts. Rokās karte ar mājasdarbu – iezīmētu interesantāko un īsāko ceļu līdz mērķiem. Vispirms dodos cauri “Frihamnen” ostas rajonam, palielai izrakņātai pļavai, kur parasti notiek dažādi masu pasākumi: gadatirgi, sporta sacensības, koncerti. Šoreiz te valda klusums, īsākais ceļš uz centru brīvs.
Tad soļoju gar vēstniecību rajonu un Nobela parku, kas tērpies krāšņā rudens rotā. Nomaļā ielā darba dienas vēlīnā rīta mieru iztraucē vien baznīcas pulksteņa zvans, daži ašie riteņbraucēji un tramvaja graboņa tālumā. Neredz arī daudzskaitlīgas tūristu grupas, jo aktīvā vasaras sezona pagājusi. Pēkšņi no stūra izskrien melnīgsnēji neliela auguma jaunieši. Gluži kā zvirbuļi, viņi skaļi, demonstratīvi sasaucas, pamana man kaklā fotoaparātu, tomēr neapstājas, bet naski aizspurdz tālāk, kaut ko meklēdami. Paliek neomulīgi. Prātodams par viņu izcelsmi un piederību kādai sociālai grupai, nokļūstu uz Strendvagenas ielas. Krastmalā skatam paveras pavisam cita aina. Kuģi, laivas, jahtas. Intensīva pilsētas satiksme. Nelielas āra kafejnīcas ar apmeklētājiem atpogātos smalkvilnas mēteļos, kuri cimdotās rokās tur kafijas tases un nesteidzīgi malko kūpošo smaržīgo dziru. Kādam blakus tikpat cēli novietojies uzticamais četrkājainais pavadonis – zeltainais labradors. Māmiņas ar bērnu ratiem sildās skopajos saules staros.
