Stokholmā atkritumus pūš pa caurulēm 0
Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un Eiropā šis skaitlis ir ne mazāks par 80 procentiem. Pilsētas vidē veselīgu dzīves apstākļu nodrošināšana iedzīvotājiem ir īpaši svarīga. It sevišķi tālāk uz ziemeļiem, kur daba atvēlējusi mazāk saules.
Stokholma saulainā dienā ir pasakaina. Tomēr viss šis krāšņums sasniegts ar lielu darbu, jo stokholmieši ļoti daudz finanšu un enerģijas iegulda savas pilsētvides sakārtošanā. Ne velti pilsēta pirms pāris gadiem ar Eiropas Komisijas svētību saņēma Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu, kas bija teicams ekoloģiskās audzināšanas līdzeklis un stimuls sasniegt vēl labākus vides standartus.
Pilsētas vides programma 2012. – 2015. gadam paredz veidot utopisku vidi, kur cilvēki un daba papildinātu viens otru. Pamatprincipi ir funkcionalitāte, kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība. Ekoloģiski efektīvāks transports paredz vairāk velosipēdu, vairāk biodegvielas un vairāk sabiedriskā transporta, jāiztiek bez bīstamu vielu pielietošanas, jāizmanto ilgtspējīga enerģija, jāveido veselīgas iekštelpas. Atkritumi jāapstrādā, neietekmējot vidi.
Stokholmai ir gadsimtiem senas atkritumu sadedzināšanas tradīcijas. Tām pievienojas jaunākas atkritumu apstrādes metodes, kas palīdz no atkritumiem iegūt biogāzi. Atkritumu saimniecību mūsdienās arvien pārliecinošāk papildina inovatīvas atkritumu savākšanas metodes, piemēram, cieto atkritumu transportēšana ar gaisa spiedienu pa pazemes cauruļvadiem.
Ideja savākt atkritumus pazemes tuneļos ir vienkārša un idejiski radnieciska tradicionālajai kanalizācijai – atkritumi nonāk pazemē un tiek transportēti uz savākšanas vietu. Tradicionāli atdalīja papīru un plastmasu, jaunākos laikos atdala papīru, plastmasu un cieto plastmasu. Atšķirībā no kanalizācijas, kur caurulēs valda gravitācijas likumi, šajās saimnieko vējš, kas aizdzen atkritumus uz savākšanas punktu. Vispirms dalītie atkritumi tiek iemesti tam paredzētos konteineros, kas savienoti ar pazemes cauruli. Ik pēc 30 sekundēm viena veida konteineri tiek iztukšoti un krava ar ātrumu 70 km/h tiek nogādāta stacijā attiecīgā konteinerā. Novadot atkritumus pazemē un aizpūšot tālu prom, tiek atslogotas ielas, jo pa tām vairs nav jābrauc smagajām atkritumu savākšanas mašīnām. Īpaši svarīgi tas ir šaurajās vecpilsētas ielās, pa kurām tik grūti ir izgrozīties lielajam transportam.
Arī katrā modernā daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā atrodas trīs dalīto cieto atkritumu lūkas. Vēl lielāks lūku daudzums ir pagalmā. Katra lūka tiek nodrošināta ar atslēgu, ko saņem tikai mājas iedzīvotājs. Savākšanas stacijas izvietotas brīvi piebraucamās vietās, no kurienes produkciju viegli transportēt. It īpaši ar jauna tipa specializēto transportu “Movac”, kuram ir daudz lielāka ietilpība nekā priekšgājējam. Transports ir ātrāks, klusāks, ar lielāku jaudu, kas ļauj arī cisternu iztukšot gan klusāk, gan ātrāk.
Uzlabotā tehnika nodrošina zemākas savākšanas izmaksas un samazina smago kravu pārvadājumus. Tā kā Zviedrijas likumdošana neļauj organiskos atkritumus sūtīt uz izgāztuvi, Stokholmā visi savāktie pārtikas atkritumi tiek pārstrādāti par biogāzi un mēslojumu.
Arī šai vajadzībai zviedru kompānija “Envac” pielieto dalīto organisko atkritumu savākšanas ceļu, izmantojot pazemes cauruļvadus un speciāli aprīkotas mašīnas. Pirmo reizi pazemes cauruļvadu sistēma izmēģināta 1960. gadā. Šī sistēma ir izrādījusies dzīvotspējīga, un šobrīd “Envac” jau ir 37 nodaļas 18 valstīs un kopumā pasaulē izveidoti ap 600 objektiem. Šobrīd ar pazemes cauruļvadiem tiek aprīkoti modernākie pilsētas kvartāli un tiks aprīkots topošais nākotnes projekts – Stokholmas Karaliskā jūras osta. Priecājoties par inovācijām, jāatceras, ka tik pamatīga atkritumu savākšana ir dārga un par to maksā iedzīvotāji.
Viedokļi
“L&T” direktors Reinis Ceplis: “Atkritumu savākšanas sistēmu var uzbūvēt, tikai vadoties pēc valsts ekonomiskā stāvokļa, iedzīvotāju apzinīguma pakāpes un noteikumiem, kurus diktē Eiropas Savienības direktīvas. Valsts turība nosaka, kādas tehnoloģijas atkritumu saimniecībā var izmantot, iedzīvotāju apzinīguma līmenis nosaka, vai tās darbosies, un ES regulē noteiktas prasības videi.
Diez vai Rīga tuvākajā laikā varēs atļauties tik dārgas pazemes atkritumu savākšanas cauruļvadu sistēmas kā Stokholma. Bagātās valstis vispār ir tehnoloģisko jauninājumu pionieres. To budžets atļauj investēt līdzekļus eksperimentālās tehnoloģijās ar cerību, ka kāda no tām izrādīsies efektīva un ekonomiska. Rīgas atkritumu saimniecība attīstās pilnīgi normāli, atbilstoši savām reālajām iespējām un tiek sistemātiski pilnveidota. Atkritumi tiek savākti, aizvesti, sašķiroti un deponēti. Lai arī daudz tiek izmantots roku darbs, tas tomēr atmaksājas. Šobrīd vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, lai atdalītu bioloģiskos atkritumus un no tiem ražotu biogāzi.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs: “Latvijas atkritumu savākšanas politikas stratēģiskais mērķis ir panāk to, lai visi vēlreiz izmantojamie resursi – metāls, plastmasa, stikls un citi – nonāktu otrreizējās pārstrādes punktos, kur tie tiktu lietderīgi pārstrādāti. Šā mērķa sasniegšanai tiek izstrādāta elastīga ierobežojumu un nodokļu sistēma.”
