Štokenbergs: “Mēs atgriežamies pie lielā jautājuma – vai NATO aktivizēs 5. pantu?” 126
TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” ekspolitiķis Aigars Štokenbergs analizēja pašreizējo militāro un politisko situāciju Eiropā, uzsverot, ka galvenais jautājums nav tikai par karadarbības gaitu, bet par to, kādus politiskos mērķus tā īsteno. Viņš atsaucās uz britu stratēģi Lidelu Hārtu, kurš jau pirms 70 gadiem rakstījis, ka “militārie mērķi ir tikai pakārtoti politiskajiem mērķiem”.
“Ja jebkuras militārās darbības mērķis ir panākt labāku mieru nekā tas, kas bija pirms tam, tad mūsu mērķim vajadzētu būt tieši tam – nodrošināt stabilāku un drošāku reģionu. Bet jautājums ir – vai mēs to sasniegsim?” sacīja Štokenbergs.
Ekspolitologs norādīja uz Latvijas ierobežotajiem militārajiem resursiem, kas, pēc viņa domām, liek mums būt piesardzīgiem.
“Mums ir 31 tūkstotis rezervistu. Kopā ar visiem bruņotajiem spēkiem varam savākt ap 40 tūkstošiem. Vai tas ir pietiekami? Grūti teikt,” pārdomās dalījās Štokenbergs.
Salīdzinot ar Krievijas iespējām, Štokenbergs brīdināja, ka Maskava teorētiski spētu atvilkt spēkus no Donbasa un koncentrēties uz Baltijas reģionu.
“Ja pieņemam, ka Krievijai ir 700 tūkstoši karavīru, viņiem pilnīgi pietiktu ar vienu sektoru, lai sasniegtu Liepāju. Un tad mēs atgriežamies pie lielā jautājuma – vai NATO aktivizēs 5. pantu?”
5. panta jeb kolektīvās aizsardzības mehānisms ir NATO stūrakmens, taču reāls scenārijs, kurā Krievija apdraudētu Baltiju, liek uzdot jautājumu – cik ātra un efektīva būtu alianses reakcija?
“Tas viss lielā mērā nav atkarīgs no mums. Es pat teiktu – vispār nav. Jo lēmums par NATO reakciju un tālāko rīcību tiks pieņemts Vašingtonā, Londonā un Briselē, nevis Rīgā vai Tallinā,” secināja Štokenbergs.
Viņa teiktais liek domāt par plašāku problēmu – vai Latvija pati var darīt vairāk savas drošības stiprināšanai? Un, ja izšķirošajā brīdī sabiedrotie vilcināsies, kādi būs mūsu nākamie soļi?
