Štokenbergs: “Mēs 90.gadu vidū bijām puskrimināla valsts. ES bija cerību stars, ka dzīvosim labāk!” 177
TV24 raidījuma “Kur tas suns aprakts?” diskusijā politikas vērotājs Aigars Štokenbergs nosauca “pāris pozitīvas lietas”, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
“Pozitīvā ir – atcerieties, kur mēs bijām 90.gadu vidū? Diezgan puskrimināla valsts ar visai apšaubāmu vadību. Man jāsaka, ka tā ES bija kaut kāds cerību stars, ka mēs dzīvosim labāk, un mēs arī saņēmāmies. Mēs arī ieviesām to tiesiskuma daļu, un to preses brīvības daļu un liberālisma daļu, un tā tālāk. Pats tas process padarīja mūs labākus, nu vismaz es pēc sevis tā spriežu,” tādu viedokli par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā TV24 raidījumā pauda Štokenbergs.
Līdz ar to tā esot “tā labākā daļa”, ko politikas vērotājs Štokenbergs saredz visai tai ES “kandidātvalstu kompānijai”, kas mums stāvot priekšā. “Ja mēs kaut kādiem jauniem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir 20-30 gadi, nevis vairs tie veči kā mēs, iedodam kaut kādu cerību, tad viņi cenšas kļūt labāki. Ja viņiem izdosies, tad viņiem ir kaut kāda balva par to. Tur ir tā loģika,” skaidroja Štokenbergs raidījumā “Kur tas suns aprakts?”.
Savukārt, ja mēs nonākam kaut kādā “tehnokrātiskā līmenī”, turpināja sacīt Štokenbergs, tad attiecīgi tur esot nebeidzami milzīgas problēmas.
“Jau šīs 27 [ES dalībvalstis] netiek galā tur ar tām pāris [valstīm]. Ja mēs ietu pa valstīm, pirmo nosauca Gruziju. Es pieminēšu kaut vai Abhāziju, Osetiju, kur ir neatrisināti, iesaldēti teritoriāli konflikti, tai nav kopīgas robežas ne ar vienu citu ES valsti, līdz ar to tur grūti panākt kādu vienotu muitas pozīciju un vēl kaut ko,” uzskata Štokenbergs, runājot par ES paplašināšanos.
Kā liecina ES oficiālā tīmekļa vietne, tad šobrīd ES vēlas pievienoties desmit valstis, tāpēc, iespējams, ka nākotnē ir gaidāma turpmāka ES paplašināšanās. Šīm valstīm ir piešķirts kandidātvalsts statuss, un tās pašlaik reformē savus tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar ES noteikumiem, tiesību normām un standartiem.
ES kandidātvalstu vidū šobrīd ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Turcija un Ukraina. Plašāka informācija ŠEIT.
